Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

SVF ieskatā reformām galvenā uzmanība jāpievērš darba tirgus ierobežojumu mazināšanai, veicinot mērķtiecīgu lielāku noteiktu darbaspēka grupu iesaistīšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba samazināšanu. Šīs reformas ietver plašāku prasmju saskaņošanas un prasmju uzlabošanas politiku izmantošanu, labāku piekļuvi mājokļiem, minimālās algas struktūras pārskatīšanu un darbaspēka imigrācijas veicināšanu. Ražīgumu veicinošas reformas arī būs izšķirošas, lai ekonomika varētu tikt galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar ilgtermiņa izaugsmi, uzsver SVF.

Kopumā SVF prognozē, ka valsts izaugsme būs mērena un makroekonomikas pamatrādītāji joprojām saglabāsies lielākoties spēcīgi, kā arī fiskālais un tekošā konta deficīts un valsts parāds saglabāsies piesardzīgā līmenī un finanšu sistēma būs stabila. Vienlaikus, ja ir strauja izaugsme, kas pārsniedz potenciālo, un reālajām algām strauji kāpjot, ir jākalibrē politika, lai vienmērīgi virzītu ciklisko pieaugumu un ekonomika būtu uz ilgtspējīgas ilgtermiņa izaugsmes ceļa.

Fonda pārstāvji uzsver, ka iestādēm būtu jāizmanto šī iespēja, lai dubultotu reformu centienus, pievēršot uzmanību darba tirgus problēmām, palielinot darbaspēka produktivitāti un atbalstot investīciju izaugsmi. Savukārt finanšu sektora stabilitāte jāuzlabo, turpinot stiprināt pret naudas atmazgāšanu vērsto noteikumu izpildi un rūpīgi izturoties pret ārvalstu klientus apkalpojošo banku uzņēmējdarbības modeļa maiņu.

Tiek prognozēts, ka Latvijā vidējā termiņā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam vajadzētu kļūt mērenākam, tostarp prognozēts, ka reālā IKP pieaugums 2018. gadā sasniegs 3,7%, ko atbalsta Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi un algu pieaugums, bet tiek prognozēts, ka ārējais pieprasījums samazināsies. Vidējā termiņā izaugsme pakāpeniski jāsaskaņo ar potenciālo 3 procentu likmi, jo ES ieguldījumu fondi ir mazināti un jaudas ierobežojumi kļūst arvien saistošāki.

Fonds arī atzīmē, ka straujāka darba tirgus sašaurināšanās un fiskālās procikliskuma pastiprināšanās var izraisīt nelīdzsvarotības uzkrāšanos valstī un spiedienu uz pārkaršanu, attiecīgi izaugsme varētu būt lēnāka, ja strukturālās reformas nebūs aktīvākas.

Savukārt finanšu sektora stabilitāte varētu būt apdraudēta, ja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) noteikumu izpilde pieklibo vai ārvalstu klientus apkalpojošās bankas nespēj pārorientēt savus uzņēmējdarbības modeli, kas attiecīgi varētu mazināt uzticību banku sistēmai.

Vienlaikus ārēji pieaugošs protekcionisms un mazāka izaugsme attīstītajās ekonomikās varētu likt vilties eksporta pieauguma ziņā, savukārt pēkšņa risku apetītes samazināšanās Eiropā un/vai stingrāki globālie finanšu apstākļi varētu palielināt valsts parāda finansēšanas izmaksas.

Lai mazinātu šos riskus un nodrošinātu, ka ekonomika ir ilgtspējīgas ilgtermiņa izaugsmes virzienā, ir vajadzīga piesardzīga politika, uzsver SVF. Tostarp iestādēm vajadzētu saglabāt reformu īstenošanas tempu, koncentrējoties uz atbalstu līdzdalībai darba tirgū, strukturālā bezdarba samazināšanu, darba ražīguma palielināšanu un ieguldījumu palielināšanu.

SVF arī norāda, ka stingrāks fiskālais stāvoklis ir nepieciešams, lai mainītu procikliskumu un izveidotu atbilstošus fiskālos buferus. Iestādes cenšas sasniegt šos mērķus vidējā termiņā, taču tam nepieciešami ietaupījumi jau avansā, lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar neseno nodokļu reformu paketi. Pastāvīgo ieņēmumu paaugstināšana un izaugsmi veicinošu izdevumu saglabāšana palīdzētu stiprināt fiskālo ilgtspēju, neapdraudot sociālo ilgtspēju.

Vienlaikus SVF atzīmē, ka fiskālās politikas pieauguma un iekļaušanās kombinācija ir ilgtermiņa ieguvums. Neskatoties uz ietekmi uz ieņēmumiem, nesen pieņemtā ienākumu nodokļu reforma ir solis virzienā uz augsta nodokļu sloga samazināšanu, nodokļu sistēmas progresivitātes uzlabošanu un uzņēmumu ieguldījumu veicināšanu, pauž fonda pārstāvji.

Tāpat viņi norāda, ka valsts izdevumu pārdalīšana investīcijām palīdzēs ekonomikai izlīdzināt ES struktūrfondu līmeņus vidējā termiņā. Efektīvākas veselības aprūpes un izglītības izdevumi un mērķtiecīgākas sociālās aizsardzības programmas palīdzētu veidot cilvēkkapitālu, uzlabot darba ražīgumu un risināt Latvijas augsto nabadzības un nevienlīdzības līmeni.

Jau vēstīts, ka pirmdien noslēdzas SVF misija Latvijā. Regulārā Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb IV panta konsultāciju ietvaros. SVF speciālisti regulāri apmeklē Latviju, veic valsts makroekonomiskā stāvokļa un finanšu sektora novērtējumu un ar valsts institūciju amatpersonām apspriež ekonomikas politiku. Pēc Latvijas apmeklējuma SVF eksperti sagatavos ziņojumu. Fonda misijas darbs Rīgā sākās 20. jūnijā.

SVF ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1944. gadā ar mērķi veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas. Latvija šai organizācija pievienojās 1992. gada 19. maijā. Patlaban SVF ir 189 dalībvalstis.

2017. gadā SVF ekspertu kārtējā vizīte Rīgā noritēja maija otrajā pusē. Valūtas fonda pārstāvji Latviju pēcprogrammas uzraudzības ietvaros apmeklē divas trīs reizes gadā.