Lielāks nerezidentu īpatsvars parāda struktūrā bijis Kiprā, kur tas veidojis 82,2%, un Lietuvā, kur tas veidojis 73,3%.
Nedaudz mazāku īpatsvaru nekā Latvijā pērn nerezidenti bija aizdevuši Somijai (67,4%), Austrijai (67,1%), Slovēnijai (66,6%), Igaunijai (62,3%) un Slovākijai (57,5%).
Starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā lielākais īpatsvars pērn bijis Zviedrijā (69,1%), Dānijā (68,9%%), Nīderlandē (62,4%), Maltā un Itālijā (abās valstīs 62,1%).
Latvijai rezidenti finanšu sektorā pērn bija aizdevuši 24% valsts parāda apmēra, kas bija otrs zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati.
Zemākais īpatsvars starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā bija Kiprā - 14,2%. Lietuvā tas arī veidoja 24%, bet Igaunijā - 36,7%.
Savukārt pašmāju nefinanšu struktūras un citas institūcijas vai iedzīvotāji valsts parādu pamatā nodrošina Maltā (25,7%), Ungārijā (19,9%), Portugālē (12,8%) un Īrijā (10,9%).
Latvijā rezidenti ārpus finanšu sektora pērn bija aizdevuši 8,4% no valsts parāda apmēra, Igaunijā 1%, bet Lietuvā 2,7%.
Mazākais šis īpatsvars bija Spānijā, Horvātijā un Slovēnijā (visās valstīs 0,4%), Austrijā un Lielbritānijā (abās valstīs 0,5%), Bulgārijā (0,6%) un Dānijā (0,7%).
Dati par Grieķiju nav pieejami.
22.06.2018 13:59
''Eurostat'': Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā
Autors LETA
Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.