Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Apspriedes laikā ministrs informēja, ka patlaban lielākie izaicinājumi mājokļa pieejamībai reģionos ir strauji augošais pieprasījums pēc tiem, bet vienlaikus arī zemā iedzīvotāju pirktspēja, jo 80% iedzīvotāji Latvijā nevar atļauties mājokli atbilstošu standartiem.

"Pēc lielāko pilsētu mēru aptaujas rezultātiem Valmierā, piemēram, patlaban ir nepieciešami vismaz 1000 īres dzīvokļi, Cēsīs un Smiltenē - vismaz 200, bet Siguldā - 400 dzīvokļi, taču īres sludinājumu skaits marta mēnesī Valmierā bijis vien seši, bet Siguldā - četri," informēja Ašeradens. Tā kā cilvēkiem fiziski nav, kur dzīvot, tas arī būtiski ierobežo jauna darba spēka pieplūdumu.

Taču ministrs norāda, ka neraugoties uz milzīgo pieprasījumu, nopirkt, nevis īrēt, mājokli ir spējīgi vien aptuveni 20% iedzīvotāju, jo mājokļa pieejamības nosacījums ir, ka mājsaimniecību kopējie izdevumi mājoklim nepārsniedz 30% no tās ienākumiem.

Ašeradens arī neslēpa, ka pēdējo 25 gadu laikā daudzdzīvokļu namu būvniecībai nav pievērsta pietiekami liela uzmanība no valsts puses un, ka kopš 1993.gada ir uzbūvēti tikai 2% no pašreizējā daudzdzīvokļu namu skaita. "Pārējie nami ir celti pirms 40 vai 50 gadiem, bet tieši daudzdzīvokļu mājās dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 68%," sacīja ministrs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ašeradens, lai risinātu radušos situāciju, ministrija uzsākusi darbu pie finanšu atbalsta mehānisma izstrādes, kas ļaus pašvaldībām aizņemties naudu uz 30 gadiem, lai šādus īres namus būvētu.

Patlaban Ekonomikas ministrija esot vienojusies ar Ministru prezidentu par mehānisma izveidi, kas noteiks, kādā veidā pašvaldības finansējumu varēs saņemt. "Divu mēnešu laikā šiem Ministru kabineta noteikumiem vajadzētu jau būt valdībā uz izskatīšanu un rudenī pašvaldības varēs sākt pieteikties finansējumam. Svarīgākais kritērijs, lai saņemtu finansējumu būs - ka šie īres dzīvokļi tiešām būs pa tādām cenām, ka cilvēki tos varēs atļauties. Mēs domājam, ka gan īres, gan komunālo izdevumu kopsummai nevajadzētu pārsniegt piecus eiro uz kvadrātmetru," skaidroja Ašeradens.

Šis būšot pirmais pilotprojekts, kas ļaus reģionos izbūvēt aptuveni 800 jaunus dzīvokļus, taču paralēli tiks strādāts jau pie plašākas atbalsta programmas izstrādes.

Diskusiju laikā vairāki pašvaldību vadītāji gan norādīja, ka daudziem novadiem jau patlaban ir brīvi dzīvokļi, taču tie ir paredzēti sociāli trūcīgo iedzīvotāju izmitināšanai un neesot īsti skaidrs, kādēļ likums nosaka, ka "pirmais dzīvoklī ir jālaiž cietumnieks, nevis no ārzemēm atgriezusies ģimene ar bērniem."

Ministrs uz to norādīja, ka šie divi segmenti tiks nodalīti. "Es nedomāju, ka pašvaldībās stāv tukši dzīvokļi un, ka iedzīvotājiem tai pat laikā nav kur dzīvot, taču tas, protams, jāskatās individuāli. Mēs redzam, ka ir strauji augošs dzīvokļu deficīts un, visticamāk, arī sociālo dzīvokļu visur trūkst," sacīja Ašeradens, norādot, ka cilvēku migrācija sāk nostabilizēties un tuvāko divu trīs gadu laikā atbraukušo cilvēku skaits no ārvalstīm būs lielāks nekā aizbraukušo.
Jau ziņots, ka šodien Ogrē notika Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes sēde, kurā kopā