Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Gada pirmajos trijos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 128,1 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos bija 2534,4 miljoni eiro. Salīdzinot pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi kāpuši par 238,2 miljoniem eiro jeb 10,4%. Jāatzīmē, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi palielinājušies par 87,1 miljonu eiro jeb 30,6%, bet kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pieauguši par 153,8 miljoniem eiro jeb 8,4% (pērn pirmajā ceturksnī nodokļiem 102,8 miljonu eiro jeb 6,0% pieaugums).

Nozīmīgs palielinājums vērojams kā ieņēmumiem no darbaspēka nodokļiem, tā arī no patēriņa nodokļiem, ko veicināja bezdarba līmeņa samazināšanās un nozīmīgs darba samaksas kāpums, kas labvēlīgi ietekmēja privātā patēriņa pieaugumu. Darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielinājumu sekmēja arī izmaiņas likumdošanā – minimālās algas celšana un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšana.

Lai arī šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumu pieaugums bija straujākais pēdējo sešu gadu laikā, tomēr, vērtējot pirmā ceturkšņa nodokļu ieņēmumu izpildi pret plānu, ministrijā secina, ka kopumā ieņēmumi mazliet atpalika no plānotā. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts par 98,7%, un nodokļu ieņēmumi bija par 25,6 miljoniem eiro zemāki nekā plānots. Plāna neizpilde kopumā vērtējama kā maznozīmīga un veido tikai 0,3% no 2018. gadam budžetā ieplānotā nodokļu ieņēmumu apmēra.

Labāki ieņēmumi, kā plānots, bija darbaspēka nodokļiem, kas kopbudžeta plānu kopā ar mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem pārsniedza par 11,3 miljoniem eiro jeb 1,1%. Finanšu ministrijā atzīmē, ka gada pirmajā ceturksnī par 40% pieaugušas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas, bet turpmāk, atmaksu apmēram samazinoties, sagaidāms, ka ieņēmumu plāns pildīsies vēl labāk.

Ministrijā arī norāda uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plāna neizpildi par 18,6 miljoniem eiro. Plāna neizpildi ietekmēja PVN atmaksu pieaugums pirmajā ceturksnī, kas saistīts ar zemāku atmaksu apmēru 2017. gada decembrī, pārnesot atmaksu slogu uz 2018. gadu.

Vērā ņemama plāna neizpilde vērojama arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos, kur tie par 11,3 miljoniem eiro jeb 12,6% atpalika no plānotā. Zemākus NĪN ieņēmumus var skaidrot gan ar zemākas kadastrālās vērtības piemērošanu ar kultūras pieminekļiem saistītai zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve, gan ar pašvaldību apstiprinātajiem atvieglojumiem likmju piemērošanā.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos trijos mēnešos pieauga par 110,0 miljoniem eiro jeb 5,0%, kas bija aptuveni divas reizes lēnāks kāpums nekā izmaiņas ieņēmumos. Kopumā kopbudžeta izdevumi pārskata periodā veidoja 2306,5 miljonus eiro. Kopbudžeta izdevumu pieaugums skaidrojams galvenokārt ar ES fondu investīciju projektu aktīvu īstenošanu, ko Finanšu ministrijā vērtē pozitīvi. Pamatbudžeta līmenī ES fondu un citi ārvalstu finanšu palīdzības izdevumi pārskata periodā palielinājušies par 45,9 miljoniem eiro, bet pamatfunkciju izdevumi tikai par 5,9 miljoniem eiro.

Kopbudžeta līmenī lielākais izdevumu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija sociālajai palīdzībai – par 31,7 miljoniem eiro jeb 4,4%. Jāatzīmē, ka galvenokārt palielinās pensiju izdevumi (par 25,1 miljonu eiro jeb 5,1%), kamēr pārējo pabalstu izdevumiem kāpums bijis mērenāks – par 6,6 miljoniem eiro jeb 2,9%. Joprojām turpina samazināties izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Salīdzinot pret 2017. gada triju mēnešu periodu, tie samazinājušies par 1,7 miljoniem eiro jeb 5,4%.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu kāpina speciālā budžeta ieņēmumus, un sagaidāms, ka šogad speciālajā budžetā izveidosies pēdējos desmit gados lielākais pārpalikums.

Nozīmīgs kāpums pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija arī kapitālajiem izdevumiem (par 25,7 miljoniem eiro jeb 24,7%), ko sekmēja aktīvāka ES fondu projektu īstenošana. Tāpat atzīmējams izdevumu palielinājums atlīdzībai un precēm, un pakalpojumiem, attiecīgi par 29,6 miljoniem eiro jeb 6,2% un 20,7 miljoniem eiro jeb 7,1%. Atlīdzības izdevumi būtiskāk kāpuši pašvaldību līmenī, ņemot vērā minimālās algas palielināšanu no šā gada 1. janvāra. Savukārt preču un pakalpojumu izdevumu palielinājums saistāms ar ES fondu projektu īstenošanu un izdevumu kāpumu pašvaldībās.

Izdevīgākas procentu likmes valsts parāda apkalpošanai ļāvušas šā gada pirmajā ceturksnī samazināt procentu izdevumus kopbudžetā. Līdz ar zemākām procentu likmēm un veiksmīgas Valsts kases darbības rezultātā par 22,2 miljoniem eiro jeb 19,2% kopbudžetā samazinājušies procentu izdevumi. Atbilstoši aplēsēm arī 2018. gadam kopumā procentu izdevumi būs zemākā līmenī kā pērn.

Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2018. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2017. gadā bija 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,1% no IKP. Savukārt atbilstoši aktuālajiem aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā tiek prognozēts 0,9% no IKP.