Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Swedbank" Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums liecina – lai gan pēdējos gados mājsaimniecību rocība Latvijā turpinājusi augt, vairums ģimeņu joprojām lielāko daļu savu ieņēmumu atvēl pārtikas iegādei, kā arī mājokļa un transporta izdevumu segšanai.

Saskaņā ar veikto pētījumu, Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ne tikai jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem, bet arī ģimenes ienākumu apjoms ir ievērojami mazāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tiek lēsts, ka rīdzinieku ģimenes, kurās ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas ir 1601 eiro, kamēr Tallinā tie ir 2433 eiro. Viļņā vidusmēra ģimenes maciņā ik mēnesi ir vidēji 1559 eiro, tomēr, ņemot vērā, ka dzīves dārdzība nav tik liela kā Rīgā, arī izdevumi ir salīdzinoši mazāki.

Rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti. Tāpat kopš 2016. gada Rīgā novērojams mērenākais vidējās darba algas kāpums, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu. Piemēram, Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Līdz ar to par 360 eiro lielāku algu Tallinā strādājošie nodokļos samaksā pat nedaudz mazāk kā pirms diviem gadiem.

Tas saistāms ar ienākuma nodokļu sloga izmaiņām, proti, krietni palielināto neapliekamo minimumu – ja pie vidējās darba algas Rīgā (1044 eiro) strādājošajiem neapliekamais minimums ir 0, tad pie vidējās darba algas Tallinā (1383 eiro) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro) neapliekamais minimums ir 97 eiro.

"Pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. Princips "jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi" Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva - Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā," skaidro "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

"Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā – 60,04 eiro, kamēr Latvijā – kopā ar jaunizveidoto piemaksu – 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām."

Pārtika – lielākā izdevumu pozīcija ģimenēm Baltijā
Kā liecina Baltijas valstīs veiktais salīdzinājums, pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no trīs apskatītajām pilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, ģimenei Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā – 329 eiro un Viļņā – 293 eiro mēnesī. Tādējādi pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem – vairāk nekā piektdaļu jeb 21%.

Pētījuma autori atzīmē, ka kopš 2016. gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā – par 24 eiro. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai jāatvēl par 18 eiro vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par 16 eiro mazāk.

Divu gadu laikā mājokļa izdevumi Baltijas valstīs mainījušies atšķirīgi
Lai gan mājokļa izdevumi nevienā no Baltijas valstīm nav tik apjomīgi kā tēriņi pārtikas iegādei, tie joprojām ģimenēm ir otra lielākā izmaksu pozīcija. Rīgā par mājokli ģimenes ik mēnesi tērē ap 172 eiro jeb 11% no rīcībā esošajiem ienākumiem, Tallinā – 180 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša budžeta, bet Viļņā – 128 eiro jeb 8%.

Krasās atšķirības mājokļu izdevumu apmērā Baltijas valstu galvaspilsētās galvenokārt noteikušas atšķirīgās mājokļu apsaimniekošanas izmaksas un to izmaiņas kopš 2016. gada. Tallinā izmaksas palikušas teju vai nemainīgas, bet Viļņā, pateicoties apkures, ūdensapgādes un elektroapgādes tarifu samazinājumam, pat sarukušas par 23 eiro.

Tikai Rīgā, par spīti tam, ka apkures un elektroenerģijas cenas ir sarukušas, pēdējo divu gadu laikā mājokļu ikmēneša izmaksas palielinājušās par 7 eiro. Galvenais iemesls ir apsaimniekošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār, norāda E. Kropa.

Sabiedriskais transports rada tēriņus tikai Viļņā un Rīgā dzīvojošajām ģimenēm
Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējo gadu laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transporta izmaksas sastāda teju 100 eiro no ģimenes ikmēneša ienākumiem. Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas, savukārt Viļņā transportam ģimene atvēl vidēji 64 eiro mēnesī.

Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām
Izvērtējot visas trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, var secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm.

Trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtika, mājoklis un transports – Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā, kur dzīvošana ir vislētākā, – 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām.

Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem sastāda 1924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1073 eiro, bet Rīgā vien 984 eiro. Tiesa, pateicoties vidējās algas pieaugumam, Rīgā dzīvojošām ģimenēm pārējo vajadzību apmierināšanai šobrīd atliek par 144 eiro vairāk nekā 2016. gadā.