Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. "Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā," viņa sacīja.
Ministre arī pauda pārliecību, ka ar attiecīgo pasākumu kopumu tuvākajā laikā, būs iespējams sakārtot finanšu sektoru.
Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš atzīmēja, ka apmēram desmit dienu laikā no bankām tiek gaidīti pirmie stratēģiskie plāni par turpmāko darbību, proti, ar ko tiks aizstāti zudumi, atsakoties no čaulas kompānijām. "Šis process būs salīdzinoši straujš, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai stabilitātes vārdā, bankām būtu iespēja tagad padomāt," viņš teica.
Iepriekš FKTK vēstīja, ka starp Latvijas banku klientiem ir 26 081 čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā - 44,5%.
Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Tostarp asociācijā iepriekš norādīja, ka tā pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama. "Latvijas Komercbanku asociācija ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju," informēja asociācijā.
Vienlaikus asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir "atļauja rīkoties pēc vajadzības".
"Mūsu ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzam vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana un finanšu noziegumu veikšana.
Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt "de facto" čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Mūsu ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi," klāstīja asociācijā.
21.03.2018 14:35
Finanšu sektora attīstības padome atbalsta čaulas kompāniju aizliegšanu
Autors LETAMinistru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padome trešdien atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu, žurnālistiem sacīja Kučinskis. "Mēs esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā," teica Kučinskis, piebilstot, ka valdībā par šo jautājumu plānots lemt 3. aprīlī, bet Saeimā - 8.aprīlī.