Maciņš kļūs biezāks
Izmaiņas nodokļu politikā paredz virkni ieguvumu pensionāriem. Finanšu ministrija informē, ka šajā gadā tiek paaugstināts pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Bet tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma apmēru par apgādībā esošu personu. Tādējādi lielākā daļa Latvijas pensionāru var rēķināties ar ienākumu pieaugumu.
Nākamajos trīs gados plānota arī pakāpeniska pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana. 2017. gadā pensionāra neapliekamais minimums bija 235 eiro mēnesī, taču nodokļu reforma paredz 2018. gadā to paaugstināt par 15 eiro mēnesī, sasniedzot 250 eiro mēnesī robežu, turklāt ar katru nākamo gadu pensionāra neapliekamais minimums augs straujāk: 2019. gadā par vēl 20 eiro mēnesī, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro mēnesī, sasniedzot 300 eiro mēnesī.
Vēl viens būtisks ieguvums senioriem ir tas, ka šajā gadā tiks palielināts IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu. Latvijā daudzi pensionāri ir uzņēmušies rūpes par mazbērniem, jo viņu vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērniem. Ja pensionārs ir noformējis dokumentus, kas apliecina, ka persona ir viņa apgādībā, IIN atvieglojuma apmērs par vienu apgādībā esošu personu no 175 eiro mēnesī tiek palielināts līdz 200 eiro mēnesī. (2019. gadā minētā atvieglojuma apmērs sasniegs 230 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.)
Kas jāzina strādājošajiem pensionāriem
Finansiālās situācijas uzlabojumi gaidāmi arī strādājošajiem pensionāriem. Lielāks ieguvums no nodokļu reformas būs tiem pensionāriem, kuri saņem vai nu mazu, vai minimālo algu. No šā gada 1. janvāra ieviesta progresīvā IIN likme: tie, kuri saņems mazāk, maksās mazākus nodokļus, savukārt turīgākie maksās vairāk. Attiecīgi lielākajai daļai pensionāru IIN likme samazināsies no 23% līdz 20%, un pensionāri "uz rokas" saņems vairāk. Bet seniori, kuru ienākumi pārsniegs 1667 eiro mēnesī, maksās šobrīd spēkā esošo IIN likmi 23% apmērā.
Finanšu ministrija gan atgādina, ka IIN likmi 20% apmērā tiks piemērota tikai tiem strādājošiem pensionāriem, kuri savā darbavietā būs iesnieguši algas nodokļu grāmatiņu. Algas nodokļa grāmatiņa ir ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā, un kopš 2014. gada tā ir tikai elektroniska dokumenta formā. Izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tā ir pieejama gan darbiniekam, gan viņa darba devējam. Grāmatiņai var piekļūt, pieslēdzoties EDS: jāapmeklē VID interneta vietne un jāizvēlas opcija "Pieslēgties EDS".
Lai nodokļa maksātājam piešķirtu algas nodokļa grāmatiņu, nodokļa maksātājs elektroniskā veidā iesniedz VID iesniegumu par grāmatiņas piešķiršanu un paziņojumu par apgādībā esošām personām. Fiziskajām personām, kurām nav iespējams izmantot EDS, VID klientu apkalpošanas centros ir nodrošināta iespēja saņemt elektroniskās grāmatiņas un tajā esošās informācijas izdruku no VID Nodokļu informācijas sistēmas.
Jāņem vērā, ka gadījumā, ja algas grāmatiņa nav iesniegta, ienākumam piemēros 23% IIN likmi. Bet gadījumos, kad pensionārs strādā divās vai vairāk darbavietās un algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta vienā no darbavietām, pārējās darbavietās viņam piemēros 23% IIN likmi. Taču arī šādos gadījumos būs iespējams atgūt IIN pārmaksu, kas rodas, ja pensionāra gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro gadā (jeb 1667 eiro mēnesī). VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un pārmaksātā IIN starpība tiks atmaksāta.
Kas veido pensionāra gada ienākumus? Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidro, ka šajā gadījumā tiks summēti gan personas algota darba ienākumi, gan pensija, gan arī ienākumi no saimnieciskās darbības u.c. ienākumi, kuriem piemēro progresīvo likmi. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, summējošā kārtībā arī ienākumiem no autoratlīdzībām (honorāriem) tiek piemērota progresīvā likme. Noteikto robežu – 20 004 eiro gadā – attiecina uz visu ienākumu summu, kam piemēro progresīvo likmi.
"Vietā, kur pensionāram iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, ienākumiem, kas nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, piemēros 20% IIN likmi, bet pārsniegumam – 23 % IIN likmi. Gada beigās visus ienākumus summēs," skaidro Aleksis Jarockis. Šī pensionāriem labvēlīgā kārtība esot ieviesta, ņemot vērā vidējo pensiju apmēru valstī, kā arī to, lai lielākā daļa strādājošo pensionāru jau visa gada laikā justu ieguvumus no progresīvās IIN sistēmas, jo IIN likme lielākajai daļai samazināsies.
Par pensiju indeksāciju 2018. gadā
Katru gadu 1. oktobrī, veicot pensiju indeksāciju, tiek pārskatīts pensiju apmērs. To nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un šis pārrēķins notiek automātiski. Savu pensijas apmēru ikviens pensionārs var uzzināt interneta vietnē www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.
Labklājības ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa informē, ka vecuma pensijas vidējais apmērs šogad pieaugs kopumā par 33,27 eiro jeb 10,72%, sasniedzot 343,65 eiro. Turklāt vecuma pensijas indeksācijā pirmoreiz tiks ietverts darba stāžs. Šī indeksācija skars vairāk nekā 92% pensionāru. Ja stāžs būs no 30 līdz 39 gadiem, indeksācija būs 60 procenti no algu pieauguma, bet pensionāriem ar vismaz 40 gadu darba stāžu – 70 procenti no algu pieauguma.
"Arī pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, ar 2018. gadu pensiju indeksācijā tiks piemēroti 60 procenti no algu pieauguma," informē Labklājības ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa.
Šis gads ir sācies ar būtiskām izmaiņām nodokļu regulējumā. Ienākumus skars diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis; pacelta arī minimālā alga un pensiju apmērs. Paredzēts, ka ar nodokļu reformas palīdzību izdosies mazināt ienākumu nevienlīdzību valstī. “Rīgas Apriņķa Avīze” interesējās, kādas izmaiņas sagaida seniorus.
Maciņš kļūs biezāks
Izmaiņas nodokļu politikā paredz virkni ieguvumu pensionāriem. Finanšu ministrija informē, ka šajā gadā tiek paaugstināts pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Bet tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku
iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma apmēru par apgādībā esošu personu. Tādējādi lielākā daļa Latvijas pensionāru var rēķināties ar ienākumu pieaugumu.
Nākamajos trīs gados plānota arī pakāpeniska pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšana. 2017. gadā pensionāra neapliekamais minimums bija 235 eiro mēnesī, taču nodokļu reforma paredz 2018. gadā to paaugstināt par 15 eiro mēnesī, sasniedzot 250 eiro mēnesī robežu, turklāt ar katru nākamo gadu pensionāra neapliekamais minimums augs straujāk: 2019. gadā par vēl 20 eiro mēnesī, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro mēnesī, sasniedzot 300 eiro mēnesī.
Vēl viens būtisks ieguvums senioriem ir tas, ka šajā gadā tiks palielināts IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu. Latvijā daudzi pensionāri ir uzņēmušies rūpes par mazbērniem, jo viņu vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērniem. Ja pensionārs ir noformējis dokumentus, kas apliecina, ka persona ir viņa apgādībā, IIN atvieglojuma apmērs par vienu apgādībā esošu personu no 175 eiro mēnesī tiek palielināts līdz 200 eiro mēnesī. (2019. gadā minētā atvieglojuma apmērs sasniegs 230 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – 250 eiro mēnesī.)
Kas jāzina strādājošajiem pensionāriem
Finansiālās situācijas uzlabojumi gaidāmi arī strādājošajiem pensionāriem. Lielāks ieguvums no nodokļu reformas būs tiem pensionāriem, kuri saņem vai nu mazu, vai minimālo algu. No šā gada 1. janvāra ieviesta progresīvā IIN likme: tie, kuri saņems mazāk, maksās mazākus nodokļus, savukārt turīgākie maksās vairāk. Attiecīgi lielākajai daļai pensionāru IIN likme samazināsies no 23% līdz 20%, un pensionāri “uz rokas” saņems vairāk. Bet seniori, kuru ienākumi pārsniegs 1667 eiro mēnesī, maksās šobrīd spēkā esošo IIN likmi 23% apmērā.
Finanšu ministrija gan atgādina, ka IIN likmi 20% apmērā tiks piemērota tikai tiem strādājošiem pensionāriem, kuri savā darbavietā būs iesnieguši algas nodokļu grāmatiņu. Algas nodokļa grāmatiņa ir ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā, un kopš 2014. gada tā ir tikai elektroniska dokumenta formā. Izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tā ir pieejama gan darbiniekam, gan viņa darba devējam. Grāmatiņai var piekļūt, pieslēdzoties EDS: jāapmeklē VID interneta vietne www.vid.gov.lv un jāizvēlas opcija “Pieslēgties EDS”. Lai nodokļa maksātājam piešķirtu algas nodokļa grāmatiņu, nodokļa maksātājs elektroniskā veidā iesniedz VID iesniegumu par grāmatiņas piešķiršanu un paziņojumu par apgādībā esošām personām. Fiziskajām personām, kurām nav iespējams izmantot EDS, VID klientu apkalpošanas centros ir nodrošināta iespēja saņemt elektroniskās grāmatiņas un tajā esošās informācijas izdruku no VID Nodokļu informācijas sistēmas.
Jāņem vērā, ka gadījumā, ja algas grāmatiņa nav iesniegta, ienākumam piemēros 23% IIN likmi. Bet gadījumos, kad pensionārs strādā divās vai vairāk darbavietās un algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta vienā no darbavietām, pārējās darbavietās viņam piemēros 23% IIN likmi. Taču arī šādos gadījumos būs iespējams atgūt IIN pārmaksu, kas rodas, ja pensionāra gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro gadā (jeb 1667 eiro mēnesī). VID ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un pārmaksātā IIN starpība tiks atmaksāta.
Kas veido pensionāra gada ienākumus? Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidro, ka šajā gadījumā tiks summēti gan personas algota darba ienākumi, gan pensija, gan arī ienākumi no saimnieciskās darbības u.c. ienākumi, kuriem piemēro progresīvo likmi. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, summējošā kārtībā arī ienākumiem no autoratlīdzībām (honorāriem) tiek piemērota progresīvā likme. Noteikto robežu – 20 004 eiro gadā – attiecina uz visu ienākumu summu, kam piemēro progresīvo likmi.
“Vietā, kur pensionāram iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, ienākumiem, kas nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, piemēros 20% IIN likmi, bet pārsniegumam – 23 % IIN likmi. Gada beigās visus ienākumus summēs,” skaidro Aleksis Jarockis. Šī pensionāriem labvēlīgā kārtība esot ieviesta, ņemot vērā vidējo pensiju apmēru valstī, kā arī to, lai lielākā daļa strādājošo pensionāru jau visa gada laikā justu ieguvumus no progresīvās IIN sistēmas, jo IIN likme lielākajai daļai samazināsies.
Par pensiju indeksāciju 2018. gadā
Katru gadu 1. oktobrī, veicot pensiju indeksāciju, tiek pārskatīts pensiju apmērs. To nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un šis pārrēķins notiek automātiski. Savu pensijas apmēru ikviens pensionārs var uzzināt interneta vietnē www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.
Labklājības ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa informē, ka vecuma pensijas vidējais apmērs šogad pieaugs kopumā par 33,27 eiro jeb 10,72%, sasniedzot 343,65 eiro. Turklāt vecuma pensijas indeksācijā pirmoreiz tiks ietverts darba stāžs. Šī indeksācija skars vairāk nekā 92% pensionāru. Ja stāžs būs no 30 līdz 39 gadiem, indeksācija būs 60 procenti no algu pieauguma, bet pensionāriem ar vismaz 40 gadu darba stāžu – 70 procenti no algu pieauguma.
“Arī pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, ar 2018. gadu pensiju indeksācijā tiks piemēroti 60 procenti no algu pieauguma,” informē Labklājības ministrijas pārstāve Aiga Ozoliņa.