Tomēr sabiedrības interese par šo starptautisko dokumentu ir liela, un diskusijas noritējušas neierasti emocionālos toņos, novēršot uzmanību no dokumenta racionālā kodola. "6K" piedāvā plašāku ieskatu Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA) starp Eiropas Savienību un Kanādu.
Ņemot vērā dokumenta apjomu – 1598 lapas un ļoti daudz pielikumu ar valstu atrunām, tarifiem, nosacījumiem un prasībām –, jāpieņem, ka vairākums debatētāju dokumentu nemaz nav lasījuši. Tas sakāms gan par protestētājiem, kuri gūlās priekšā Eiropas Parlamenta vārtiem līguma balsojuma rītā, gan vietējiem politiķiem, kuri turpina tiražēt mītu, ka līgums pavērs durvis uz Eiropu "frankenšteina" pārtikai un atņems valstīm tiesības uz patstāvīgu biznesa regulēšanu. Ne ģenētiski modificētu, ne hormoniem bagātinātu produkciju kanādieši ievest nedrīkstēs.
Arī likumdošanas procedūras paliek līdzšinējās un nacionālo valstu normatīvie akti netiek atcelti. Gluži otrādi – tie jāievēro arī kanādiešiem, kuri vēlas tirgoties Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības pilsoņiem – Kanādā. Arī Latvijas iedzīvotājiem.
Rast lielāku skaidrību CETA saturā palīdzēja un padomus, kā tā lasāma, sniedza Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus un viņa vietnieks Gints Zadraks.
Latvija pie pušu sarunu galda līguma tapšanas laikā (kopš 2009. gada) nav sēdējusi. Tirdzniecība ir ekskluzīva ES kompetence, tāpēc dalībvalstu intereses pārstāv Eiropas Komisija. Savas intereses darām tai zināmas caur Tirdzniecības politikas komiteju.
Prioritārs jautājums līguma sarunu gaitā Latvijai bija maksimāla tarifu atcelšana plašam produkcijas klāstam un vienlaikus lauksaimniecības sektora aizsardzība, proti, tarifi netiek atcelti vai tirdzniecība netiek pilnībā liberalizēta noteiktām preču grupām, kur mēs saskatām risku importa pieauguma gadījumā. Šādiem jutīgiem produktiem tarifi tiks samazināti pakāpeniski septiņu gadu laikā, un kā tirgus regulācijas instruments tiek saglabātas kvotas, proti, produktu daudzuma limiti, kas drīkst tikt importēti ar samazinātu ievedmuitu vai vispār bez tās. Mūsu puses specifiskā interese attiecas uz vistas gaļu, savukārt kanādiešiem rūp tītara gaļa un olas. Līgumā jāvalda līdzsvaram.
Pilnu rakstu lasiet 3. marta "Rīgas un Apriņķa Avīzes" numurā.
Publikācijas pirmavots "Diena".
