Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministrija atzīmē, ka to sekmēs iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanās un migrācijas negatīvās ietekmes mazināšanās uz darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu."Ekonomiskā izaugsme, situācijas uzlabošanās darba tirgū, kā arī pieaugošā darbaspēka nepietiekamība sekmēs iedzīvotāju līdzdalības palielināšanos darba tirgū. Darbaspēka pieprasījuma pieaugums ierobežotu darba resursu pieejamības apstākļos, pavērs plašākas darba iespējas virknei neaktīvo iedzīvotāju grupu (mājsaimniecēm, studentiem, pensijas vecuma iedzīvotājiem), vienlaikus būtiska loma iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā būs atalgojuma pieaugumam," norāda EM.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030.gadam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits varētu palielināties līdz 1,039 miljoniem.Kopumā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis līdz 2030. gadam varētu palielināties par sešiem procentpunktiem, salīdzinot ar 2015.gadu, un sasniegt 74% vecuma grupā no 15-74 gadiem. Augstākā ekonomiskā aktivitāte saglabāsies starp iedzīvotājiem vecumā no 25-54 gadiem. Turpretim nozīmīgākais ekonomiskās aktivitātes pieaugums sagaidāms starp iedzīvotājiem pirmspensijas vecuma grupā un virs 65 gadiem, ko noteiks pakāpeniska pensionēšanās vecuma palielināšana.

EM norāda, ka līdz 2022. gadam nozīmīgākais darbaspēka samazinājums paredzams vecuma grupā no 25-34 gadiem. Galvenokārt tas saistāms ar 90.gadu zemās dzimstības izraisītās demogrāfiskās bedres ienākšanu atbilstošajā vecuma kohortā.

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 889,2 tūkstoši jeb 61% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 101,6 tūkstoši bezdarbnieku jeb 10,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.