Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ja pagājušās nedēļas piektdienā, kad kļuva zināms, ka vairums britu referendumā ir nobalsojuši par izstāšanos no ES, mārciņa pret ASV dolāru zaudēja 8,1% vērtības, tad šīs nedēļas laikā tās kurss ir samazinājies par vēl 3%.

Valūtu tirgotājus uzmanīgus darīja arī Anglijas Bankas vadītāja Marka Kērnija brīdinājums, ka Lielbritānijas vēlētāju lēmums ir atnesis ilgtermiņa ekonomisko nedrošību, kas var kādu laiku negatīvi ietekmēt Lielbritānijas ekonomikas izredzes. "Pēc manām domām, ekonomikas prognoze ir pasliktinājusies un vasarā, visticamāk, būs nepieciešams mīkstināt monetāro politiku," viņš piebilda, pastiprinot bažas par iespējamo procentu likmju samazināšanu.

"Lielākā zaudētāja no referenduma iznākuma valūtu frontē bija mārciņa. Eiro cena mārciņās šonedēļ ir aptuveni 8% augstāka nekā Jāņu naktī. Mārciņas vērtība pret dolāru nokritusi vairāk nekā 9% un nedēļas sākumā atradās pēdējo reizi astoņdesmito gadu vidū redzētajos cenu līmeņos.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor's" šonedēļ pazemināja Lielbritānijas reitingu uz AA ar negatīvu nākotnes redzējumu. Turpmākā cenu uzvedība ir atkarīga no Lielbritānijas valdības rīcības. Jo skaidrāki ir nākamie soļi, jo vieglāk vismaz aptuveni aprēķināt to potenciālo ietekmi uz finanšu tirgu. Neskaidrība tikai samazina tirgus dalībnieku riska apetīti un liek tiem mukt prom no riskantiem aktīviem – šajā gadījumā zaudētāji ir mārciņa, eiro, Eiropas Savienības vērtspapīri, bet cena var augt dolāram, jenai, Šveices frankam (kam šķēršļus liek Šveices centrālā banka) un zeltam," norāda "SEB Bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor's" ceturtdien par vienu pakāpi - līdz "AA" no "AA+" līmeņa - samazināja arī Eiropas Savienības kredītreitingu, lēmumu pamatojot ar to, ka pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no bloka tā situācija ir kļuvusi nenoteiktāka.

Tāpat eirozona turpina mocīties ar zemiem inflācijas rādītājiem - jūnijā gada izteiksmē reģistrēta inflācija 0,1% apmērā. Tas gan ir nedaudz labāk nekā maijā reģistrētā 0,1% deflācija.

"Neskaitot mārciņas vērtības kritumu, eiro un Eiropas vērtspapīru tirgus ir zaudētājos, jo neskaidrība par Lielbritānijas turpmākajiem soļiem investoriem nepatīk, kas uzturēs augstu cenu svārstīgumu un saglabās piesardzīgu attieksmi pret Eiropas Savienības finanšu tirgu kopumā," piebilda SEB bankas speciālists Lāriņš.

Vienlaikus ASV dolāram augstāk neļauj pakāpties fakts, ka pēc Lielbritānijas referenduma lielākā daļa tirgus dalībnieku ir zaudējuši cerības šogad sagaidīt nākamo ASV Federatīvo Rezervju sistēmas lēmumu par procenta likmju celšanu.