Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai glābtu toreizējo banku "Parex", valsts ieguldīja bankā aptuveni miljardu eiro. Šobrīd banka veiksmīgi strādā, pelna, un, iespējams, ar laiku varētu kompensēt zaudējumus pilnībā. Tomēr daļa valdības politiķu, atsaucoties uz Eiropas Savienības prasībām, gatavojas banku pārdot līdz šī gada beigām. Par to, kāpēc, kam un kad banka jāpārdod, publiskajā telpā ir ļoti pretrunīga informācija.

"Lūdzām to visu paskaidrot Ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim, bet viņš attteicās no šīs iespējas, līdzīgi atteicās arī daudzi citi. Trīs dienu laikā paskaidrojumus atteicās sniegt vesela virkne politiķu, tai skaitā Jānis Reirs no Saeimas budžeta komisijas. Retorisks jautājums – ko mums par to domāt? Runa ir par milzīgām naudas summām. Šobrīd ir situācija, kad neviens politiķis nevēlas izskaidrot savu nostāju "par". Savukārt ir politiķi, kas nebaidās publiski atzīt, ka ir pret bankas "Citadele" pārdošanu un arī motivēt savus uzskatus," saka raidījuma "Par un pret" vadītājs Otto Ozols.

I. Sudraba ir pārliecināta, ka mūsu valsts rīcībā ir ļoti nozīmīgs finanšu instruments – valstij piederoša banka, kas šobrīd ir pelnoša, kurā darbojas valsts noguldītāju un otrā pensijas līmeņa līdzekļi. "Kā nozīmīgs spēlētājs šī banka ir vajadzīga valsts ekonomikai. Mēs varam attīstīt valsts ekonomiku, tikai ieguldot savus resursus. Jebkurš uzņēmējs pateiks, cik grūti ir sadarboties ar kādu skandināvu vai citas valsts banku. Jebkurš ārzemnieks nav ieinteresēts, lai šeit Latvijā attīstītos vietājā uzņēmējdarbība," saka viņa.

I. Sudrabas teiktajam piekrīt arī I. Parādnieks: "Kad esam izglābuši "Parex" banku, visā šajā procesā esam izveidojuši labu banku "Citadele", kas ir krietni pelnošāka. Pagājušā gadā peļņas rādītāji bija 15,3 miljoni eiro un 5,7 miljoni pirmajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka šogad peļņa būs ap 22 miljoniem. Tad jautājums, kāpēc mums pārdot uzņēmumu, kas nes peļņu? Parasti, nosakot uzņēmuma cenu, vadās no desmit gadu peļņas, taču tādu cena par "Citadeles" banku neviens nedos. Tieši "Citadele" sniedz kredītus mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Zviedru bankai šis segments nav interesanants, viņiem tas liekas riskants. Valsts interesēs ir, lai šis segments turpinātu attīstīties."

O. Ozols abiem politiķiem jautāja, ar ko banka "Citadele" kā finanšu dalībnieks atšķiras no citām bankām.

I. Sudraba uz to atbildēja: "Pirmām kārtām, tā ir valsts īpašumā esoša banka, 75 % bankas pieder valstij, 25 % Eiropas rekonstukcijas attīstības bankai. Valsts banku nopirka par diviem eiro. Tas nozīmē, ka pati valsts var noteikt politiku, ar kādu šī banka darbojas. Mēs kā valsts nevaram ietekmēt Skandināvu banku darbību, bet mēs varam noteikt savai bankai darbības virzienu. Mēs arī kā partija uzskatām, ka prioritārā lieta ir valsts ekonomikas attīstība.

Ja Latvijā nebūs savas ražošanas, mēs nepanāksim citu dzīves līmeni iedzīvotājiem. Valstij ir instruments – banka. Nosakām politiku, nosakām, kādas nozares kreditājam. Mazais bizness ir būtisks nosacījums nodarbinātības palielināšanai. Es nevaru pat nosaukt valsti, kurai savā īpašumā nebūtu savas bankas. Tas nav nekas neparasts. Mēs varam noteikt, ka ieguldam tikai, lai gūtu vislielāko peļņu, bet varam izvēlēties ieguldīt uzņēmējdarbībā, kur nebūs tik liela peļņa, bet attīstīsies vietējā uzņēmējdarbība. Atteikties no tāda instrumenta, kas jau ir mūsu rīcībā, ar kuru var regulēt valsts ekonomiku, tā ir ne tikai muļķīga rīcība, bet pat kaitniecīga rīcība valsts attīstībai."

Savukārt I. Parādnieks norāda: "Šajā jautājumā mums vienmēr atšķiras viedoklis ar valdību. Kad bija runa par Zemes un hipotēkas bankas pārveidošanu, mūsu uzskats bija, ka jāsaglabā banka valsts īpašumā kā resurss. Valsts nevar norādīt bankai precīzu darbību, bet kā akcionārs noteikt darbības virzienu gan var. Uzņēmuma akcionāri arī nosaka politiku uzņēmumam. Viņi nevar tieši norādīt, bet tāpēc ir valde. Eiropas Savienība sakot, ka rekomendē to pārdot, Vjačeslavs Dombrovskis saka, ka obligāti jāpārdod. Ja valdības ministri netiek pielaisti valsts slepenajiem dokumentiem, tad neviens nevar zināt, kāda ir patiesība par saistībām."

I. Sudraba vēl norāda arī uz Latvijas iztapību ES: "Mums vajag drosmi pateikt, ka mūsu nacionālās intereses ir pirmajā vietā. Jo visu laiku notiek iztapšana. Mēs dziedam līdzi tam, kas ir vajadzīgs ES, kas – Starptautiskajam valūtas fondam. Es saprotu, ka amatpersonām un ierēdņiem tā ir vieglāk pateikt, ka mums tā lika, mums tā rekomendēja. Ja mūsu interesēs ir stipra ekonomika šeit un labklājības celšana iedzīvotājiem, tad lēmumiem jābūt tādiem, kas to nodrošina. Piemēram, Ungārija noteica, ka viņu nacionālās intereses ir nepaaugstināt elektroenerģijas tarifus. Ungāri uzskata, ka tā ir kaitniecība viņu uzņēmējdarbībai, viņu sabiedrībai."

Iepriekš:
Lai novērstu slepenu bankas "Citadele" pārdošanu, Nacionālā apvienība aicina pārdošanas procesu nodot izvērtēšanā Saeimā