Saskaņā ar VZD izstrādāto informatīvo ziņojumu "Pārskats par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi 2014. gadam", Ķekavas novadā spēkā esošā ēku kadastrālās vērtības kopsumma no 188 528 198 latiem šajā gadā palielināsies uz 200 230 886 latiem nākamgad. Tas nozīmē, ka šī kopsumma ēkām palielināsies par 6 %. Savukārt par 8 % pieaugs zemes kadastrālās vērtības kopsumma, proti, no 75 746 398 latiem šogad līdz 81 553 683 nākamgad.
VZD speciālistu aplēses liecina, ka Ķekavas novadā ir 1118 dzīvojamās apbūves īpašumi, kuru vērtība palielināsies par vairāk nekā 2000 latiem, kas ir trešais lielākais pieaugums valstī uzreiz pēc Rīgas un Jūrmalas, savukārt kategorijā "dzīvokļu vērtības palielināšanās" Ķekavas novads ar 2968 dzīvokļiem ir otrais pēc galvaspilsētas, apsteidzot Valmieru, kā arī citus pēc apdzīvotības blīvus Pierīgas novadus, piemēram, Salaspili, Babīti un Mārupi.
Šī gada 10. septembra Iekšlietu ministrijas ziņojums Ministru kabinetā "Par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem" rāda, ka tieši iespēja saņemt uzturēšanas atļaujas ir reabilitējusi atsevišķas nozares. Ziņojumā norādītie tirgus dati no nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" un Zemesgrāmatas, liecina, ka Imigrācijas likuma normas, kas ļauj ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu, nākušas par labu šai nozarei. "Kopš 2011. gada pieaudzis gan ārvalstnieku veikto darījumu skaits, gan veikto darījumu kopējā vērtība. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaug arī kopējais darījumu ar dzīvokļiem īpatsvars. Darījumi ar dzīvokļiem sastāda gandrīz 50 % no visa naudas apjoma nekustamā īpašuma tirgū," rakstīts informatīvajā ziņojumā valdībai.
Analizējot ārzemnieku iegādāto nekustamo īpašumu atrašanās vietu, ziņojuma izstrādātāji no Iekšlietu ministrijas secinājuši, ka saglabājas arī iepriekšējos gados novērotā tendence, ka galvenokārt īpašums atrodas Rīgā, Jūrmalā un tajā Rīgas plānošanas reģiona teritorijā, kas izvietota tuvāk galvaspilsētai un Jūrmalai, kamēr pārējos plānošanas reģionos un attālākajā Rīgas plānošanas reģiona teritorijā nekustamo īpašumu iegāde nav bijusi tik intensīva.
Lai gan Ķekavā saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem no 2010. gada, kad šī iespēja iegūt uzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu tika legalizēta, līdz šī gada 1. jūlijam nekustamā īpašuma iegādi kā iemeslu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai izmantojušas tikai sešas personas, kopējā summa ir pieklājīga, proti, 660 051 lats jeb vidēji 110 009 lati par vienu darījumu.
Jau pieminētajā Iekšlietu ministrijas ziņojumā bez kautrēšanās arī norādīts, ka "pozitīvu ietekmi no attiecīgajām Imigrācijas likuma normām ir izjutušas atsevišķas nozares – galvenokārt finanšu un nekustamā īpašuma tirgus, kam Latvijā ienākošie finanšu līdzekļi ļāvuši mazināt krīzes izraisītās sekas".
To apstiprina arī VZD veiktās aplēses saistībā ar izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Dienesta pārskatā par 2014. gadu uzsvērts, ka "Latvijā, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū kopš 2009. gada, kad bija sasniegts zemākais tirgus aktivitātes punkts, ir turpinājusi palielināties, taču darījumu apjoms sasniedzis 2005. gada līmenī gan to skaita, gan naudas apjoma ziņā. Savukārt attiecībā pret maksimālo tirgus aktivitāti, kas bija no 2006. līdz 2007. gadam, darījumu skaits ir aptuveni par 20 % mazāks, bet naudas apjoms, kas nonācis tirgū, ir vairāk nekā uz pusi mazāks".
VZD pārskats arī rāda, ka pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis darījumu skaits ar dzīvokļiem, savukārt samazinājies darījumu skaits ar neapbūvētu zemi. Šī iemesla dēļ visvairāk cenas kāpušas Pierīgas novadu atsevišķās zonās Babītē, Ķekavā un Mārupē.
Lai gan kadastrālo vērtību palielināšanās nozīmē, ka vairāk naudas no nekustamo īpašumu nodokļa nomaksas tiek arī pašvaldībām, Iekšlietu ministrijas ziņojums atsedz citādāku ainu, proti, tajā norādīts, ka šogad visā Latvijā nekustamo īpašumu nodokļos samaksāti 400 000 lati jeb nedaudz vairāk nekā 0,5 % no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa.
Piebilstams, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 1. jūlijā mūsu valstī uzturējās 254 personas ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām. To pilsonības valstis: Krievijas Federācija – 138, Baltkrievija – 26, Ukraina – 16, ASV – 14, Uzbekistāna – 11, Turcija – 7, Izraēla – 5, Gruzija, Armēnija, Kazahstāna – 4, Pakistāna, Dienvidkoreja, Kanāda – 3, Azerbaidžāna, Horvātija, Indija, Ķīna, Singapūra – 2, Austrālija, Ēģipte, Dienvidāfrika, Itālija, Moldova, Meksika, Taizeme, Urugvaja – 1.
Jānorāda, ka virtuālajā tīmeklī atsevišķas nekustamo īpašumu kompānijas atklāti uzsver uzturēšanās atļauju priekšrocības. Piemēram, uzņēmums "Mercury Group Estate" savā mājaslapā īpašu sadaļu ir atvēlējis uzturēšanās atļaujām, kur pie priekšrocībām norāda, ka, iegādājoties īpašumu, šiem cilvēkiem būs iespēja brīvi ceļot Šengenas zonā. Īpaši tiek akcentēts, ka "atšķirībā no daudzām citām Šengenas valstīm Latvija neuzliek par pienākumu personām, kas ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas, pastāvīgi dzīvot Latvijā. Tajā pašā laikā persona, kas saņēmusi uzturēšanās atļauju, var dzīvot Latvijā visu gadu," mudinot ārvalstniekus iegādāties īpašumus Latvijā, norāda "Mercury Group Estate". Šis uzņēmums, līdzīgi kā daudzi citi, piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu arī Ķekavā.
Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?