Tās mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu un sadarboties ar līdzīgām organizācijām.
Biedrības juridiskā adrese ir norādīta kādā dzīvoklī Mārupes novada Skultē, savukārt birojs iekārtots kioskā pretim Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai, kur kādreiz atradies kurpju veikals. Jau šonedēļ tur sākšot konsultēt cilvēkus, 11. martā ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Biedrība «MMM 2011 KLUBS», kas vēlas reģistrēties Latvijā, ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi izveidotās firmas «MMM» atzars. Mavrodi kļuva slavens 90. gados, kad viņa uzņēmums radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Mavrodi atgriezās pirms gada un sāka veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.
Latvijas likumdošana – laba augsne finanšu piramīdām
Pats absurdākais, ka Latvijā valsts iestādes ir bezspēcīgas, lai atteiktu šādas biedrības reģistrēšanu. Kā vēsta laikraksts «Dienas Bizness», biedrība «MMM 2011 Klubs» savu iesniegumu reģistrācijai iesniegusi 24. februārī, taču Uzņēmumu reģistra valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, tādēļ iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16. aprīlim. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.
Valsts galvenais notārs Ringolds Balodis «Nekā personīga» atzina, ka biedrības dibinātājiem ir labi padomdevēji. Turklāt Latvijas likumdošana ļauj biedrības organizēt ikvienam pilsonim – pat, ja biedrība sola veidot finanšu piramīdas, tās reģistrāciju atteikt nevar.
«Likumā konkrēti mēs paši neatradām konkrētu likuma pantu, kas mums ļautu aizliegt reģistrēt,» skaidroja R. Balodis.
Uzņēmumu reģistrs (UR) uzskata, ka biedrības dibināšanas dokumenti cilvēkiem no «MMM» vajadzīgi, lai pārliecinātu savus klientus uzticēties valsts līmenī atzītai biedrībai. Lai atrastu argumentus reģistrāciju atteikt, Ringolds Balodis padomu lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Tās vadītājs Kristaps Zakulis savukārt taisnojās, ka šis nav viņu lauciņš. Komisijas uzdevums esot brīdināt iedzīvotājus par iespējamiem krāpniekiem. Pārējais ir pašu cilvēku rokās. Turklāt finanšu piramīdu veidošanu Latvijas likumi neaizliedz.
«Krimināllikumā šobrīd nav pants par finanšu piramīdu veidošanu,» skaidroja K. Zakulis.
Par nepilnībām likumos ir pārsteigts finanšu ministrs Andris Vilks. Viņaprāt, muļķīgi, ja tik acīmredzamu krāpnieku shēmas valsts nevar apturēt.
«Likumi, protams, ir prioritāri, bet jāsaprot, ka, ja šāds caurums rodas, tad likumdevējam acīmredzot pēc iespējas ātrāk ir [tas] jāaiztaisa ciet,» sacīja A. Vilks.
Likumdevēji Saeimā par finanšu piramīdu kaitīgumu līdz šim vēl neesot aizdomājušies. Tas prasot dziļāku analīzi. Budžeta un tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Reirs («Vienotība») sola – ja kāds prasīs likumus labot, par to var sākt domāt.
Kā raksta «Dienas Bizness», no biedrības «MMM 2011 KLUBS» iesniegtajiem materiāliem UR redzams, ka bez divām iepriekš minētajām adresēm organizācijas interneta mājaslapā minētā vēl cita – Rīgā, Brīvības bulvārī 37 – netālu no Ministru kabineta ēkas.
«Šobrīd biedrība nav reģistrēta un savu darbību tā vēl nedrīkstētu veikt, bet, ja to dara, tad attiecīgajām iestādēm ir jārīkojas, jo nereģistrēta un arī nelicencēta darbība Latvijā ir sodāms pārkāpums,» tā uz jautājumu, vai šāda biedrība vispār drīkst darboties, atbild R. Balodis. Viņš atteicās vērtēt, vai aiz šādas biedrības būtībā neslēpjas tāda pati uzņēmējdarbība. «Tas ir labs jautājums, taču ne jau UR ir tas, kurš vērtē, vai aiz biedrības izkārtnes netiek slēpts bizness,» uzsver R. Balodis.
«MMM 2011 KLUBS» var draudēt bargs sods
Tā kā biedrība «MMM 2011 KLUBS» atbilstoši presē izskanējušajai informācijai nav saņēmusi licenci, tad FKTK ir pienākums ziņot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai, kurai pēc piekritības jānosūta iesniegums policijai kriminālprocesa uzsākšanai, «Dienas Biznesam» sacīja «ZAB Letlaw» zvērināta advokāte Larisa Sokolova. Viņa atgādina, ka ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā uzrauga FKTK, kurai ir tiesības pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties FKTK un sniegt informāciju klātienē.
«Savukārt policijai ir tiesības uzsākt kriminālprocesu, kura ietvaros, piemēram, var noteikt aizliegumu šīm nelikumīgajām darbībām,» tā L. Sokolova. Ja persona turpina šīs darbības veikt, tad var piemērot vēl kādu stingrāku drošības līdzekli (kādas nodarbošanās aizliegums var būt kā papildus piespiedu līdzeklis kādam citam, piemēram, policijas uzraudzībai). «Atbilstoši iepriekš minētajam tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesības novērst šo likuma pārkāpumu, gan pēc FKTK iesnieguma, kā arī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu, pašas tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu sakarā ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu,» turpina L. Sokolova. «Ja FKTK jau ir vērsusies Ekonomikas policijā ar iesniegumu, tad tieši tiesībsargājošajām iestādēm ir jāuzdod jautājums par to, kāpēc vēl nav uzsākts kriminālprocess un tā ietvaros noteikts aizliegums šādu nelicencētu pakalpojumu sniegšanai.»
Krimināllikums paredz kriminālatbildību atkarībā no nodarījuma, kāds varētu tikt konstatēts. «Nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem» – šeit varētu tikt kvalificētas kā darbības, kas saucas «tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem». Tā ir šī panta pirmā daļa, atbildība – brīvības atņemšana līdz 10 gadiem vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas.