Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis atzīst intervijā biznesa portālam "Nozare.lv".

Aptaujājot Pierīgas zemniekus, ZS "Dzirnavas" saimnieks Krimuldas novadā Deniss Rasimenoks teic, ka "lielās saimniecības parasti nav šajos "pelēkajos mākoņos", jo tām kaut ko noslēpt ir ļoti grūti – apjoms liels, ar piegādātājiem jānorēķinās". "Tāpēc lielākā daļa šādu spekulāciju notiek mazajās saimniecībās, kas ir mazākas par 50 ha. Problēma ir valsts politikā – runā, ka atbalsta, taču nodokļi ir nepamatoti piemēroti un pārmērīgi lieli," viņš teic.

"Katrai ražotāju grupai ir sava problēma, bet lauksaimniecībā "pelēkā zona" pastāv tāpēc, ka valdība nedomā par saviem zemniekiem, kuri nav spējīgi realizēt ražošanu," savukārt uzskata Liāna Apine, kazu audzētāja ZS "Meždruvas 1" Garkalnē. "Arī Pierīga netiek atbalstīta un uzskatīta par lauksaimniecības ražošanas reģionu. Citur Eiropā – jo lielāka pilsēta, jo blīvāka lauksaimniecība tās apkārtnē, jo vairāk resursu tā var ieekonomēt. Atliek vienīgi strādāt bez brīvdienām un peļņas, tāpēc vajadzētu būt tā – ja nodarbojas ar lauksaimniecību, tad nodokļus nost!"

Bet graudkopis no Inčukalna ZS "Zemzarīši" Andrejs Smilga uzskata, ka pievienotā vērtība nav izdevīga: "Arī nodokļi ir par lielu, tomēr variantu nav. Ja saimniecība ir pavisam maza, var vismaz aizbraukt uz tirgu un tur pārdot. Ar "pelēko" zemkopību saskāries neesmu, tomēr zemnieku Latvijā ir visnotaļ maz, un pie tā vainojama politika. Viss ir iznīcis, arī cilvēku prieks par darbu. Zemkopībā nepieciešams sūrs darbs un liela atbildība."