Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Biežāk sastopamais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.
Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.
Citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija: "nav par ko balsot" (11%), "neatrados dzīvesvietā" (9%), "biju aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvoju deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticos nekam" (7%), "negribēju" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%), "nebija laika" (4%).
Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija: "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalos visās vēlēšanās" (6%), "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).
Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).
CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi. Ar pētījumu iespējams iepazīties CVK mājaslapā.