Un ir dažs labs mājas iedzīvotājs, kurš šos kaķus vēl piebaro, izlauž mazās restītes, lai kaķi tur ērti varētu dzīvot. Pagājušā gada vasarā kāpņu telpa visu laiku tur neizturami smirdēja tā, it kā kādam dzīvoklī būtu līķu kaudze. Ziemā gāju uz pagrabu pēc kartupeļiem un nācās kāpt pāri kaķu izkārnījumiem.
Cilvēki domā, ka dara labu, jo baro klaiņojošus kaķus, bet tad jādomā arī par to, kā sakopt aiz viņiem. Kā pienākums ir likvidēt kaķus, kas dzīvo pagrabos? Kuram kantorim jāziņo par tiem?
Viktors
Pirmā vieta, kam cilvēki parasti ziņo par klaiņojošiem vai pamestiem dzīvniekiem, ir patversme. Visi Pierīgā klaiņojošie dzīvnieki nonāk Juglas dzīvnieku patversmē, taču tās vadītāja "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas" valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa norāda, ka "ielu kaķus neviens patversmēs neuzņem. Viņu dabiskā vide ir dzīvot uz ielas. Un te nekādā gadījumā nevar runāt par pagrabā dzīvojošu kaķu likvidēšanu – tas būtu kriminālpārkāpums.
Kaķi nav žurkas vai insekti, ko vienkārši var likvidēt. Gadījumos, kad klaiņojoši dzīvnieki kļūst par problēmu, to risināt ir pašvaldības uzdevums. Mums nākas cīnīties ar pašvaldībām, kuras to nedara, – kaķu jautājuma sakārtošanai visbiežāk naudas nepietiek. Pašvaldību pienākums būtu kaķus sterilizēt, lai tie nevairojas un, piemēram, dzīvojot pagrabā, runči visu nepiečurātu un tur nesmirdētu.
Tomēr nevienam nevar aizliegt barot šos kaķus – mēs varam barotu putnus, mēs varam barot meža zvērus vai zivis, vienalga, bet sabiedriskā kārtība ir jāievēro. Šiem barotājiem var pārmest to, ka viņi piegružo apkārti, bet ne to, ka baro kaķus. Un ar to jau jātiek galā pašvaldībai".