Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

1. Vai vidējā latviešu sieviete par savu intīmo dzīvi runā bez aizspriedumiem?
– Pēdējos gados sievietes par intīmām problēmām runā atklātāk nekā pirms gadiem 20. Atceros, ka pirmajos darba gados jautājums par seksuālās dzīves problēmām 55 gadus vecai sievietei reizēm radīja izbrīnu – "ko jūs, dakter, esmu jau veca!". Šodien piecdesmitgadnieces šajā ziņā kļuvušas jaunākas un brīvāk par to jautā. Uzticēšanās ārstam bieži rodas tikai ilgākā laikā, tāpēc sievietes cenšas ginekologus nemainīt.

2. Vai ir tabu jautājumi, par kuriem sievietes kautrējas runāt pat ar ginekologu?
– Tās varētu būt tēmas, kas saistītas ar smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem – vardarbību vai pazemojumiem. Jābūt ļoti uzmanīgai un iejūtīgai, ja jūti, ka sieviete nespēj saņemties kaut ko pastāstīt. Diemžēl laika limits arī apgrūtina nesteidzīgi risināt sāpīgu tēmu.

3. Vai ar 15 minūtēm dakterim pietiek pacienta izmeklēšanai un pilnvērtīgai vizītei?
– Noteikti nepietiek! Īpaši pieaug grūtnieču aprūpes prasības. Bez visiem rakstu darbiem un izmeklēšanas vēl ir arī jāaprunājas par grūtniecības norisi, veselīgu uzturu, gatavošanos dzemdībām un tamlīdzīgām lietām. Tāpat ginekoloģiskām pacientēm nepieciešams laiks – aprunāties, izģērbties, veikt izmeklēšanu, apģērbties un vēlreiz aprunāties. Vēl arī jāpagūst receptes un nosūtījumus uzrakstīt! Jādod padoms kontracepcijas metodes izvēlei. Nevienai pacientei nepatīk, ja steigas dēļ rodas sajūta, ka izmeklēšana bijusi virspusēja, pavirša.

4. Kādas sievietes izvēlas ginekologus vīriešus, kādas – sievietes?
– Grūti pateikt. Mūsdienīgas jaunas sievietes noteikti nav tik aizspriedumainas ārsta ginekologa izvēlē pēc dzimuma.

5. Kuru kontracepcijas metodi lieto moderna sieviete?
– Modernā sieviete noteikti izvēlēsies lietot drošu, pēc iespējas mazāk blaknes izraisošu kontracepciju. Galvenais, ka viņa noteikti to lietos, nevis paļausies, ka gan jau kaut kā! Nevar nosaukt vienu vai otru metodi par labāko, jo jāvērtē konkrētās sievietes veselības stāvoklis, vecums, reliģiskie uzskati un galvenais – metodes drošība. Žēl, bet bieži izvēli nosaka materiālās iespējas.

6. Vai bioloģiskā metode – auglīgo dienu skaitīšana – ir populāra?
– Tā nav pārāk droša metode. Atbalstu šo metodi, ja sieviete mani pārliecina, ka nekad nepārtrauks grūtniecību, ja tomēr metode nenostrādās.

7. Vai topošās māmiņas bieži uztraucas par to, vai būs labas mammas?
– Topošās māmiņas grūtniecības laikā vairāk uztraucas, vai viņas gaidāmā bērniņa labā izdara visu, lai attīstība noritētu veiksmīgi. Tas jau nozīmē, ka viņas cenšas būt labas mammas. Bet man parasti sāp sirds par tiem nākamajiem bērniņiem, kuru mammas ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un kuras nemaz necenšas kaut ko mainīt savos dzīves paradumos. Grūtnieču smēķēšana pēdējos gados ir ļoti bieži sastopams netikums, ar kuru bērnam ļoti kaitē. Parasti smēķētājas egoistiski bērnišķīgā tonī attaisnojas, ka ir taču ļoti grūti atmest smēķēšanu. Saprotiet, mīļās topošās māmiņas, – bērniņa labā jācenšas, kaut arī grūti!

8. Vai ekonomiskā krīze un bērnu dzimšana ir saistītas lietas?
– Es savā darbā krīzes pirmajos gados nenovēroju tik ļoti jūtamu grūtnieču skaita samazināšanos, kā tieši sākoties ekonomiskās atveseļošanās gadiem. Varbūt potenciālās māmiņas aizbraukušas?

9. Vai ar pretabortu akcijām var pievērst sieviešu uzmanību un panākt abortu skaita samazinājumu?
– Gan jau pasaules pieredze ļauj domāt, ka tas palīdz. Es uzskatu, ka tas ir audzināšanas jautājums – attieksme pret dzīvības svētumu. Cilvēka prātam ir grūti aptvert, kāds unikāls brīnums ir dzīvība. Sievietēm, kas atbildīgas ģimenes plānošanas vietā izvēlas nedzimuša bērniņa nogalināšanu, derētu kādreiz ieskatīties acīs kādai, kura bezcerīgi sāpīgi pārdzīvo, ka nespēj kļūt par māti. Noteikti jāatjauno veselības mācība skolās!

10. Vai zināsiet teikt, cik bērnu esat sagaidījusi šajā pasaulē?
Dzemdību nodaļā nostrādāju tikai trīs gadus. Ja nemaldos, bija līdz 150 dzemdībām gadā. Nu jau vairāk nekā 20 gadus strādāju ambulatori – gadā grūtnieču skaits kopā abās darbavietās (ginekoloģisko praksi daktere veic arī Rīgā – aut.) varētu būt no 60 līdz 110 raženākos gados. Ļoti daudz grūtnieču bija 80. gadu beigās, kad deficīta apstākļos daudzbērnu ģimenēm paredzēja dažādas priekšrocības.

Iepriekš:
Ķekavas feldšerītei būtu ko teikt doktoram Hausam