Veselības ministrija (VM) norāda, ka, stiprinot primārās veselības aprūpes tīklu, turpinās atbalstīt feldšerpunktus, iekļaujot tos vienotā ģimenes ārstu sistēmā. Kā skaidro ministrijā, Latvijā darbojas divu veidu feldšerpunkti – pašvaldību un Veselības norēķinu centra finansētie. Feldšerpunkti izveidoti teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība. Šādos gadījumos NVD var slēgt līgumu ar pašvaldību par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Tiesa, to var darīt tikai tad, ja tiek izpildīts vismaz viens no diviem nosacījumiem. Proti, ka novadā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 kilometriem. Vai ja feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem. Acīmredzot ministrijā izsecināts, ka Pierīgā vienīgi Ropažu novadā ir nepieciešamība pēc šāda feldšerpunkta jeb primārās veselības aprūpes nodrošināšanas. Pārējās pašvaldībās līdzīgu funkciju īsteno vai nu to pašu izveidotas ārstniecības iestādes vai privātas medicīnas struktūrvienības.
Ar sabiedrisko transportu netiek
Vienīgais Pierīgas feldšerpunkts, kas atrodas Ropažu novada Muceniekos, darbojas Anitas Jansones ģimenes ārsta prakses paspārnē, kas savukārt atrodas Zaķumuižā. Kā skaidro daktere, Muceniekos pie viņas pierakstīti 500–600 iedzīvotāju. Taču daudziem izdevīgāki ir Rīgas dakteri, turklāt starp Zaķumuižu un Muceniekiem nav tiešā sabiedriskā transporta, kas ievērojami apgrūtina pacientu nokļūšanu līdz ārstniecības iestādei.
Feldšeprunkts nodrošina tikai primārās veselības aprūpi, turklāt feldšeris tur, tāpat kā ģimenes ārsts, pieņem tikai darba dienās un noteiktā laikā. Savukārt smagākos slimību vai traumu gadījumos iedzīvotājus ved uz Gaiļezera slimnīcu Rīgā.
Siguldā un Saulkrastos pēc slimnīcu reorganizācijas izveidoti Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti jeb traumpunkti, kur iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības traumu un dažādu veselības problēmu gadījumā 24 stundas diennaktī, norāda VM pārstāvis Oskars Šneiders. Arī citos novados medicīniskās palīdzības sniegšanas iespējas it kā esot pietiekami nodrošinātas. Lai par to pārliecinātos, "Rīgas Apriņķa Avīze" un portāls "Apriņķis.lv" turpinās pētījumu, aptaujājot citu novadu pašvaldības, iedzīvotājus un mediķus.
Piespiedu kārtā nepakļaus
Kā minēts, pašlaik feldšerpunkti strādā vietās, kur nav iespējams piesaistīt ģimenes ārstu, ņemot vērā mazu iedzīvotāju skaitu un blīvumu. Tamdēļ ministrija pamazām veicina feldšerpunktos strādājošo feldšeru (ārstu palīgu) iekļaušanu ģimenes ārstu komandā. Sasaistot šos punktus ar ģimenes ārstu praksēm, mērķis ir uzlabot primārās aprūpes kvalitāti iedzīvotājiem, kuriem iepriekš nebija sava ģimenes ārsta, norāda O. Šneiders. Praktiski tas varētu izpausties kā ģimenes ārsta otrās prakses vietas noformēšana, kur ikdienā strādātu feldšeris kā līdz šim, bet ģimenes ārsts pieņemtu pacientus, piemēram, reizi nedēļā.
Vienlaikus gan VM pārstāvis uzsver, ka netiek plānots šādu feldšerpunktu iekļaušanu ģimenes ārstu praksēs īstenot piespiedu kārtā.
Papildus jānorāda, ka patlaban ģimenes ārstiem ir iespējams piesaistīt vēl vienu palīgu – medmāsu, kas jau ir izdarīts arī Mucenieku feldšerpunktā. Medmāsas pienākumos ietilpst ikdienas darbs ģimenes ārsta vadībā (pacientu aprūpe, izglītošana profilaktiskos jautājumos, injekciju un vakcinācijas veikšana, medicīniskās dokumentācijas aizpildīšana un citu ārsta nozīmēto procedūru nodrošināšana). Tas ir pilnas slodzes darbs, norāda O. Šneiders.