Kopumā gan vērojama situācijas uzlabošanās, norada PTAC, vienlaikus atgādinot, ka uzmanība jāpievērš gan pakalpojuma drošumam, gan arī pašam ziemas prieku baudītājam jābūt pietiekami piesardzīgam.
Bieži vien traumu iemesls ir paša cilvēka neuzmanība un nepietiekamas prasmes. Bērns līdz septiņu gadu vecumam ir jāpieskata. Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas informācija (BKUS), lielākā daļa gūto traumu bērniem ir saistīta ar ietriekšanos šķērslī (kokā, stabā), vai ar traumām, gūtām uz ledus.
Ņemot vērā, ka trašu un slidotavu lietotāji bieži ir gan iesācēji, gan bērni, pirms doties slēpot, slidot vai vizināties ar ragavām, pirmām kārtām ir jānodrošinās ar lietām, kas palīdz izsargāties no traumām:
* Bērnam neatkarīgi no vecuma un izvēlētā sporta veida galvā ir jābūt aizsargķiverei, kas mazo pasargās no galvas traumām.
* Nepieciešami roku un kāju aizsargi, piemēram, plaukstu, elkoņu, ceļu sargi, tie pasargās no izmežģījumiem un lūzumiem. Negadījumi var notikt nepareiza vai nolietota ekipējuma dēļ, tādēļ labā kārtībā esošs aprīkojums ir ļoti būtisks slēpotāju, snovbordistu un slidotāju drošībai.
Atrodoties slēpošanas trasē vai slidotavā PTAC aicina ievērot šādus padomus:
* ieteicams nepārvērtēt savas un bērna spējas un darīt tikai to, kas katram ir pa spēkam;
* ievērot slēpošanas trašu un slidotavu lietošanas noteikumus, piemēram, pacēlāja izmantošanas noteikumus;
* ievērot drošas slēpošanas nosacījumus, sevišķu uzmanību pievēršot priekšā braucošajiem, kā arī ieturot atbilstošu distanci.
Lai slēpošanas trases būtu lietotājiem draudzīgas un mazinātu riskus slēpotāju un snovbordistu drošībai un veselībai, PTAC mājaslapā ir pieejamas slēpošanas trašu drošuma vadlīnijas, kas izstrādātas, lai definētu minimālās prasības, kas būtu jāievēro, lai palielinātu slēpošanas trašu kopējo drošības līmeni un mazinātu negadījumu skaitu.