Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vidējā intensitāte bija 356 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem jeb vairāk nekā 7000 gripas saslimšanas gadījumi nedēļas laikā.

Ģimenes ārsti, kas piedalās gripas monitoringā snieguši informāciju par 385 klīniski (pēc saslimšanas pazīmēm) noteiktiem gripas gadījumiem. Saslimšanas gadījumi reģistrēti visās pilsētās, izņemot Valmieru. Ģimenes ārsti ziņo arī par saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Savukārt pneimoniju gadījumu skaits aizvadītajā nedēļā nedaudz samazinājās.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka šobrīd Latvijā cirkulē arī citi elpceļu vīrusi – respiratori sincitiālie vīrusi, adenovīrusi, paragripas vīrusi, rinovīrusi un koronavīrusi.

Slimnīcās, kuras piedalās monitoringā, kopš gripas sezonas sākuma stacionēti 311 pacienti ar aizdomām par gripu: 57 pacienti 0–4 vecuma grupā, 47 pacienti 5–14 gadu vecuma grupā, 143 pacienti 15–64 gadu vecuma grupā un 64 pacienti vecumā grupā no 65 gadu vecuma. Gripas izraisītās pneimonijas gadījumos stacionēti 45 pacienti: viens pacients 5–14 gadu vecuma grupā, 21 pacients 15–64 vecuma grupā un 23 pacienti virs 65 gadu vecuma.

Aizvadītās nedēļas laikā reģistrēts viens nāves gadījums, kad pacientam laboratoriski diagnosticēta gripa. Minētais pacients bijis vecuma grupā virs 80 gadiem, kuram bijušas sirds asinsvadu, nervu sistēmas un citas hroniskās saslimšanas. Līdz ar to pēdējo trīs nedēļu laikā saņemti četri paziņojumi par nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju. Neviens no pacientiem pret gripu nav bijis vakcinēts.

SPKC atgādina – ja parādās gripas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, "kaulu laušanas" sajūta), palieciet mājās – neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.

Saslimšanas laikā veselības stāvoklis īpaši uzmanīgi jāuzrauga grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām (plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, arteriālo hipertensiju u.c.), pacientiem vecākiem par 65 gadiem un bērniem vecumā līdz 3 gadiem, kā arī vientuļiem cilvēkiem, kuri paši sevi nevar apkopt.

Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī pildīt ārsta norādījumus.

Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un, ja nepieciešams, pretvīrusu preparātus, ko nozīmē ārsts. Veselīgs uzturs, kas satur svaigus dabīgos produktus, palīdzēs stiprināt imunitāti un ātrāk izveseļoties.

Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemērām, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.

Pazīmes, kas var liecināt par gripas komplikācijām: samaņas traucējumi un/vai krampji; sīki asinsizplūdumi uz ķermeņa; deguna asiņošana; dezorientācija; pēkšņas sāpes krūtīs. Šādu simptomu gadījumā, nekavējoties atkārtoti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana neatliekamajai medicīniskai palīdzībai – 113.

Ja ģimenes ārsta konsultācija nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika, SPKC aicina izmantot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni: 66016001 darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.