Vispirms jau pašiem pieaugušajiem jābūt atdarināšanas cienīgam paraugam, jo bērni neapzināti ļoti grib mums līdzināties. Nez vai strādās aizliegums ēst bulciņas, ja māmiņa to teiks ar pīrādziņu rokā... Taču, ja bērns redzēs, ka jūs regulāri ēdat burkānus un ābolus, tad arī viņam gribēsies pagrauzt to pašu.
Bērni ir jāiesaista visos procesos, kas saistīti ar ēšanu. Jo īsts ēdiens taču "sāk savu dzīvi" dobē, tirgū, lielveikalā. Kopā iepērkoties un plānojot, ko šodien ēdīsiet, ir vieglāk izskaidrot, kāpēc tie vai citi produkti mums ir vērtīgi un noderīgi, bet citi ne. Tāpat, iepazīstoties ar dārzeņu audzēšanu omes dārzā, bērnam ir vieglāk saprast, no kurienes nāk burkāni, kā aug kumelītes un smaržo īstas dilles. Tas ēdienam piešķir pavisam citu vērtību un garšu.
Esam sākuši rūpīgi lasīt produktu etiķetes veikalos (vismaz vajadzētu tā darīt), arī šis var būt darbiņš, kur iesaistīt mazos lasītpratējus. Kāpēc gan no bērnības jau nemācīt bērnus izvairīties no E vielām un konservantiem, transtaukskābēm un pārmērīgas sāls lietošanas? Ne jau vienmēr ir pieejams ideāli veselīgs ēdiens, taču varam vismaz iemācīties pamatprincipus, kas jāievēro, un iespēju robežās pie tiem pieturēties.
Nākamais solis ir virtuve, kurā mēs nereti nevēlamies bērnus ielaist, zinot, ka pēc tam būs divreiz vairāk darba, lai visu novāktu, nekā ieguvumu... Tomēr arī šajā pastāvīgas aizņemtības laikmetā vajadzētu atrast brītiņu, lai gatavotu kopā ar bērniem, uzticot viņiem veikt vieglākos darbiņus. Arī šis ir brīdis, kad bērns mācās un saprot, cik gards ir pašu gatavots, ar mīlestību un pozitīvu enerģiju pildīts ēdiens. Paša smalcināti salāti noteikti garšos labāk nekā lielveikala plauktā paņemti.
Bērni jāpieradina pie ēšanas kultūras jau no mazotnes. Galvenās maltītes padarām par īstu ģimenes kopā būšanas brīdi un izbaudām! Nevis pie televizora vai katrs savā maliņā ar savu šķīvīti ātri apēdam dienišķo zupu, bet esam patiešām kopā, pārrunājam svarīgas lietas, ieskatāmies viens otram acīs, ne tikai savos traukos. Sen jau nedarbojas padomju gadu likums nerunāt ēšanas laikā. Protams, runāt ar pilnu muti nevajag, taču pozitīva komunikācija ēšanas starplaikos ir pat ļoti ieteicama.
Būtu jāinteresējas, ko bērns ēd bērnudārzā vai skolā. Arī tie laiki pagājuši, kad bija jāēd tas, kas nolikts priekšā, un nekādas diskusijas pat netika pieļautas. Šobrīd Veselības ministrija ir izdarījusi ļoti daudz, lai tiktu ierobežota neveselīgo produktu un dzērienu pārdošanu, kā arī ieviesta bezmaksas augļu un dārzeņu programma skolās. Jo vairāk vecāki izrādīs interesi un izteiks viedokli par ēdienu, kas tiek dots bērniem, jo reālākas būs izmaiņas uz labo pusi.
Veselīgs ēdiens ir tikai viena medaļas puse, neaizmirsīsim, ka bērniem (un arī pieaugušajiem) nepieciešamas fiziskas kustības vismaz 30–60 minūtes katru dienu. Ideāli, ja varam kustēties visi kopā svaigā gaisā – iet pastaigā ar suni, skriet, atkarībā no sezonas braukt ar divriteni, peldēt, slēpot, slidot vai varbūt uzspēlēt paslēpes...
Jo agrāk bērni atklās veselīga dzīvesveida burvību un priekšrocības, jo noturīgāki paradumi un stabilāka veselība veidosies. Viss ir mūsu pašu rokās!
* Raksts tapis informatīvās kampaņas "Mīli savu sirdi!" ietvaros, kampaņu organizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs.
18.12.2014 17:29
Kā rūpēties par mazajām sirsniņām jau no bērnības
Autors Apriņķis.lv/SPKCKampaņas "Mīli savu sirdi!" ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir apkopojuši dažas vienkāršas lietas, kas pieaugušajiem palīdzētu jau no bērnības rūpēties par mazajām sirsniņām, lai tās izaugtu par lielām, stiprām un veselām sirdīm.