Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka vai viņa uzvedības. Ja ģimenē kāds eksperimentē ar atkarības vielām, kļūst atkarīgs vai pārmērīgi aizraujas un kļūst atkarīgs no azartspēlēm, datoriem, tas ietekmē arī pārējos ģimenes locekļus. Viņu dzīves bieži tiek pakārtotas atkarīgā dzīvei. Līdzatkarība nozīmē, ka cilvēks nedzīvo vairs savu dzīvi, bet otra cilvēka – atkarīgā tuvinieka dzīvi.

Attiecībās, kuras mēs saucam par līdzatkarīgām, praktiski nav vietas personības brīvai attīstībai. Cilvēka dzīve pilnībā tiek pārņemta ar nozīmīgo Otru. Līdzatkarīgā persona pārstāj atšķirt savas vajadzības un mērķus no mīļotā cilvēka vajadzībām un mērķiem. Viņam nav pašam savas attīstības, viņa domas jūtas, rīcība, kontaktēšanās veids virzās kā pa apburto loku, cikliski un nenovēršami liekot cilvēkam atgriezties pie tām pašām kļūdām, neveiksmēm un problēmām. Taču atkarīgo tuvinieki paši to parasti nejūt.

Lielākā daļa no viņiem pieraduši dzīvot pēc bērnībā apgūtas formulas – neredzēt, nedzirdēt, nejust. Tā viņiem palīdzējusi savulaik izdzīvot nestabilos ģimenes apstākļos. Parasti viņi sākotnēji griežas pēc palīdzības savam atkarīgajam tuviniekam un nevis sev. Reizēm vienīgais motīvs, kādēļ līdzatkarīgais uzsāk terapiju ir tas, ka ir cerība, ka tādā veidā viņš varēs palīdzēt savam tuviniekam, jo viss palīdzēšanas process līdz šim ir cietis neveiksmi.

Ir cilvēcīgi saprotams, ka dzīve ar atkarīgo ir nomocījusi un gribās beidzot garantijas, ātru rezultātu, gatavas atbildes, taču ir jāsāk ar sevi, pajautājot: "Kā patiesībā jūtos es?". Jā, ir vajadzīga uzdrīkstēšanās, lai mainītu savu dzīvi un daudziem tas izdodas. Tas iedvesmo turpināt darbu ar lietojošo, spēlējošo ģimenēm.

"Bieži nākas dzirdēt frāzes: "Mēs dzeram jau divas nedēļas", "Mēs atnācām pēc palīdzības", "Mēs jau visu esam izmēģinājušies". Tādi parasti ir pirmie vārdi ar ko līdzatkarīgie uzsāk sarunu griežoties pēc palīdzības," stāsta viena no iniciatīvas autorēm psihoterapeite un biedrības "Esi brīvs!" valdes priekšsēdētāja Dace Caica. Psihoterapeite savā praksē novērojusi, ka, uzdodot jautājumu "Vai tad jūs kopā dzerat divas nedēļas?", līdzatkarīgais apjūk.

"Līdzatkarīgās personas – sevišķi tas raksturīgs mātēm un sievām – vairs neatšķir, kur beidzas viņu pašu vēlēšanās, jūtas un vajadzības un kur sākas atkarīgās personas jūtas. Tas noved pie tā, ka līdzatkarīgie aktīvi iejaucas citu ģimenes locekļu dzīvē gan mājās, gan ārpus tās, bieži izsaucot dažādas protesta vai rupjas, agresīvas uzvedības reakcijas no atkarīgā puses. Tas savukārt noved pie recidīva," skaidro psihoterapeite Olga Rikmane.

Viņa arī atklāj, ka, progresējot atkarībai, ģimenes locekļi dažādi cenšas to apturēt, kļūstot aizvien vairāk pārņemti ar atkarīgā uzvedības izmaiņu un aizmirstot par savām vajadzībām. Nepārtraukta atkarīgā kontrole, vajāšana, žēlošana, vainas apziņa un viņa problēmu risināšana parasti nenes gaidāmos rezultātus. Atkarīgais turpina savu lietošanu, bet ģimenes locekļi izmisīgi turpina savu "cīņu".

Atbalsta grupā kopā sanāk cilvēki ar līdzīgām problēmām. Tā ir iespēja uzdrīkstēties dalīties savā pieredzē, izmisumā, bailēs un dusmās, nostiprināt pašapziņu, apgūt jaunas zināšanas, prasmes un veidus, kā rast reālu risinājumu. Uz grupu tiek aicināts ikviens, kurš cieš no tuvinieku atkarības, neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Dalība grupā ir konfidenciāla. Dalības maksa – simboliska.

Norises vieta: Ikšķile, Daugavas prospekts 38 (100 metri no dzelzceļa stacijas), 2. stāvs (psihoterapeitu privātprakses telpās). Grupas vadīs psihoterapeites Olga Rikmane un Dace Caica (iepriekšēja pieteikšanās un jautājumi pa tālruni 26564465).