Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Statistika liecina, ka kopš 2009. gada saslimstība ar cukura diabētu Pierīgā ir palielinājusies par 23,7%.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā ar cukura diabētu Pierīgā slimoja 13,8 tūkstoši cilvēku, taču 2012. gadā ar šo kaiti sirga teju 13,4 tūkstoši cilvēku. Aplūkojot datus par saslimstību ar diabētu Pierīgā pēdējo piecu gadu laikā, jāsecina, ka tā ir pieaugusi, jo 2009. gadā ar to slimoja vien 10,5 tūkstoši cilvēku.

SPKC norāda, ka pieaugošā saslimstība ar cukura diabētu nav raksturīga tikai Pierīgai, jo ik gadu aptuveni 6–7 tūkstošiem pacientu tas tiek diagnosticēts visā Latvijā. Proti, 2013. gada beigās Latvijā uzskaitē bija 81,4 tūkstoši cukura diabēta pacientu, kas ir 4% no visas Latvijas populācijas.

Analizējot pacientu sadalījumu pa cukura diabēta tipiem, redzams, ka 94% jeb 76,6 tūkstoši no visiem uzskaitē esošajiem cukura diabēta pacientiem Latvijā slimo ar 2. tipa cukura diabētu, kas ir sekas neveselīgam dzīvesveidam. Savukārt ar 1. tipa cukura diabētu slimo 5,3% jeb 4,3 tūkstoši no visiem uzkaitē esošajiem pacientiem.

Līdzīga aina paveras Pierīgas novados: pērn Pierīgā ar 1. tipa cukura diabētu sirga 795 cilvēku, taču ar 2. tipa cukura diabētu slimoja 12,9 tūkstoši cilvēku.

SPKC speciālisti atgādina, ka liela nozīme 2. tipa cukura diabēta attīstībā ir dzīvesveidam – tā attīstību veicina liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgas ēšanas paradumi, kā arī citi ieradumi. Veselīgs uzturs nozīmē ierobežotu tauku daudzumu, vairāk šķiedrvielu, augļu un dārzeņu uzturā, īpaši svarīgi cukura diabēta profilaksē ir vienkāršo ogļhidrātu jeb cukuru lietošanas ierobežošana uzturā, tas nozīmē izvairīties no saldumiem – kūkām, cepumiem, arī saldinātajiem dzērieniem.

Latvijas iedzīvotāju neveselīgos ēšanas paradumus atspoguļo arī savulaik, 2012. gadā, SPKC veiktais pētījums, kas parāda, ka 85,7% cilvēku ēdiena gatavošanai pārsvarā izmanto augu eļļu. Tāpat lielai daļai cilvēku konditorejas izstrādājumi un saldinātie dzērieni ir ikdienas uztura sastāvdaļa. Piemēram, trīs un vairāk dienas nedēļā kūkas un cepumus ēd 26,8% vīriešu un 27,4% sieviešu, bet konfektes iecienījuši 19,1% vīriešu un 23,0% sieviešu, savukārt saldinātos dzērienus dzer 16,8% vīriešu un 8,6% sieviešu.

Šeit gan jāpiemin fakts, ka neveselīgie ēšanas paradumi Latvijā nedaudz mazinās, ja salīdzina 2012. gadā veikto ēšanas paradumu pētījumu ar to, kas veikts pirms diviem gadiem, proti, 2010. gadā.

Neveselīgs uzturs saistāms ar palielinātu ķermeņa masu, kas palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, savukārt cukura diabēta pacientiem liekais svars ir bīstams, jo veicina straujāku komplikāciju attīstību. Kā norāda iepriekš minētā pētījuma dati, normāla ķermeņa masa 2012. gadā konstatēta tikai 48,0% Latvijas iedzīvotāju, bet 49,1% cilvēku bija liekā ķermeņa masa vai pat aptaukošanās.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs. Pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu, var rasties nopietnas komplikācijas, kas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un nereti draud ar priekšlaicīgu nāvi – dažādas acu komplikācijas, aklums, neatgriezeniski nieru bojājumi, ekstremitāšu amputācijas, kā arī kardiovaskulārās slimības.

Šobrīd visā pasaulē ir aptuveni 382 miljoni cukura diabēta pacientu, turklāt tiek prognozēts, ka 2035. gadā ar cukura diabētu sirgs 592 miljoni cilvēku visā pasaulē.