Tiesa, novērots, ka pēc mazākām izmaksām lūkojoties, latvieši nereti dodas uz kaimiņvalsti Lietuvu, kur operācijas cena esot divtik mazāka. Redzes lāzerkorekcija, jo īpaši pēdējo trīs četru gadu laikā, kļuvusi teju par modes lietu, ko "visi vēlas". Bet vai tam ir pamatota nepieciešamība? Ne vienmēr.
Par acu lāzeroperāciju vairāk stāsta optikas salonu "Metropole" redzes speciāliste Sofija Jokste: "Teikt, ka tā ir slikta izvēle, es nevaru, jo zinu cilvēkus, kuri ir apmierināti. Tāpat neuzdrošinos teikt, ka tā ir pilnībā atbalstāma un laba, jo pēc operācijas acs vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi. Radzene būs plānāka, jutīgāka, vairāk pakļauta dažādiem riskiem, bet acu traumas var būt daudz bīstamākas, tādēļ, piemēram, agresīvu sporta veidu cienītājiem par šo operāciju būtu jāaizmirst."
Acu lāzeroperācija ir sabiedrībā teju pārspīlētu interesi izraisījusi redzes korekcijas metode, ar kuras palīdzību cilvēki tiek aicināti atbrīvoties no brillēm un kontaktlēcām. Šī operācija pasaulē tiek praktizēta jau vairāk nekā 20 gadus, un tiek lēsts, ka to paguvuši veikt aptuveni 15 miljoni cilvēku. Operācijas laikā ar mehānisko mikrokeratoma palīdzību radzenes virsmā tiek izveidots apaļš iegriezums, atstājot to piestiprinātu tikai vienā vietā. Iegūto "vāciņu" ar speciāliem instrumentiem noceļ no radzenes, atsedzot dziļākos radzenes slāņus. Ar lāzera stara palīdzību tiek pārveidots radzenes zemāko audu slānis, iegūstot nepieciešamo izliekumu, un "vāciņš" tiek novietots atpakaļ uz radzenes, kur tas uzreiz arī pieguļ.
"Šo gadu gaitā tehnoloģijas ir krietni attīstījušās, mazinājies arī kontrindikāciju un pēcoperācijas komplikāciju saraksts. Tomēr viennozīmīgas atbildes, vai redzes lāzerkorekcija ir pareizā vai nepareizā izvēle, nav. Kā jebkam, arī tai ir savas ēnas puses, par kurām acu lāzerklīnikas skaļi nerunā, un ir arī savi plusi, kas pozitīva rezultāta gadījumā var uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Šobrīd lāzerklīnikas pakāpeniski pāriet no klasiskā lāzera uz uzlaboto "FemtoLASIK", kas nodrošina mazāku komplikāciju varbūtību, taču, atklājot mītus un patiesību, vēlos skaidrot cilvēkiem kā būtiskus riskus, tā ieguvumus šobrīd visplašāk izmantotajai, lētākajai un populārākajai "LASIK" procedūrai."
Atšķiram mītus no patiesības!
Mīts: Kā pirms ikkatras svarīgas operācijas, jāveic ilgstoša sagatavošanās.
Patiesība: Operācijai nav nepieciešama speciāla sagatavošanās, tā tiek veikta ātri, apmēram 15 minūtēs, un nesāpīgi – vietējā narkozē. Un, lai gan operācija pati par sevi ir ātra, pirms tās nepieciešama padziļināta izmeklēšana klīnikā, jo ir daudzi faktori, kuru gadījumā operāciju nemaz nevar veikt.
Mīts: Tiklīdz piecelšos no operācijas galda, mana redze būs teicama, es nejutīšu pēcoperācijas sekas, un man nebūs kaut kā īpaši jāizturas pret savām acīm.
Patiesība: Skaidra redze parasti tiek iegūta tuvāko 24 stundu laikā. Pēc operācijas acīs var būt sūrstēšana, graušana, spēcīga asarošana, tomēr tas ir īslaicīgi. Turpmākā mēneša laikā acis ir jāsaudzē – nedrīkst berzēt, iet pirtī, peldēties, mazgāt, kā arī ārā jānēsā saulesbrilles, neatkarīgi no diennakts laika, lai aizsargātu acis no putekļiem un saules.
Mīts: Apsolot labu redzi, lāzerklīnikas ārsts vienlīdz apgalvo, ka operācija izdosies un man jebkurā gadījumā būs 100 % teicama redze.
Patiesība: Lāzeroperācija ir neatgriezenisks process, un par rezultātu garantiju nesniedz neviena lāzerklīnika. Vienīgā garantija, ko sniedz klīnikas, – cilvēks spēs labi redzēt un iztikt bez brillēm, bet tas negarantē, ka būs perfekta redze, jo dažiem tie var būt tikai 60 % no vēlamā redzes asuma. Redzes stabilizācija notiek pusgada laikā. Ne visi pacienti iegūst perfektu redzi. Ja noņemts par daudz vai par maz audu vai ja dzīšanas procesi nenotiek, kā paredzēts, redzes asums var būt sliktāks nekā cerēts.
Mīts: Ja pirmā redzes lāzerkorekcijas operācija nav bijusi veiksmīga, vienmēr var veikt atkārtotu operāciju.
Patiesība: Tiem, kuriem redzes asums nav apmierinošs, pēc ārsta atzinuma ir iespējama rekorekcija (atkārtota operācija), tomēr ne visos gadījumos. Ja teorētiski ir maz komplikāciju, kuras nevarētu atrisināt ķirurģiskā vai medikamentozā ceļā, tad pasaulē tomēr ir daudz pacientu, kuri nožēlo izdarīto izvēli, jo iegūtais rezultāts nav tāds, kā cerēts.
Mīts: Pat ja mana redze pēc lāzeroperācijas nebūs perfekti asa, lāzerklīnika man vienmēr nāks pretim un labos savu veikumu, par atkārtotu operāciju neliekot maksāt ne nieka.
Patiesība: Par atkārtotas operācijas izmaksām jāpainteresējas jau pirms operācijas konkrētajā klīnikā. Dažās tas tiek veikts bez maksas, dažās par puscenu, bet dažās šis punkts nemaz nav atrunāts. Neviena klīnika nedod garantiju, ka pēc dažiem gadiem redze atkal nepasliktināsies. Pirms lāzeroperācijas pacients parakstās, ka ir informēts par riskiem un nesniegs pretenzijas pret klīniku komplikāciju gadījumā. Izkoriģējot redzi jaunībā, pēc 40 gadiem tik un tā parādīsies nepieciešamība pēc lasāmbrillēm.
Mīts: Vecuma tālredzības (brīdis, kad nepieciešams izmantot lasāmbrilles) lāzerkorekcija veiksmīga rezultāta gadījumā ir vienlīdz efektīva kā standarta lāzeroperācija.
Patiesība: Nē, tā nav. Zinot, kāds ir acu un redzes stāvoklis cilvēkiem pēc 40, es neriskētu mudināt uz šo soli. Pacientiem pēc 40 bieži ir arī tādas acu un vispārīgās slimības kā sākotnēja katarakta, glaukoma, cukura diabēts u. c., kas uzreiz izslēdz redzes lāzerkorekciju kā tādu. Palielinās arī paaugstināta acs iekšējā spiediena risks, bet pēc lāzeroperācijas spiediens tiek uzrādīts zemāks, nekā patiesībā ir, līdz ar to parādīsies kļūdas spiediena mērījumos.
Mīts: Acu lāzerkorekcija ir viena no visvienkāršākajām operācijām, turklāt pa TV vienmēr rāda, ka viss norit gludi, un pēcoperācijas komplikāciju riska nav.
Patiesība: To komplikāciju gadījumu, kuros tiek būtiski pasliktināta dzīves kvalitāte, ir maz (1–2 %), tomēr gadīties tajā mazajā procentā nozīmētu neatgriezeniskas problēmas. Daļa sarežģījumu pāriet pusgada laikā, tomēr ir dažas komplikācijas, piemēram, infekcijas, kas var radīt nopietnus sarežģījumus. Jo lielāka ir ametropija (plusi vai mīnusi), jo lielāks risks, ka pēc operācijas būs dažādas komplikācijas un blakusefekti.
Komplikāciju riski:
* Pagaidu redzes diskomforts un redzes miglošanās, nespēja ātri pārfokusēties no tuvuma uz tālumu, un otrādi. Parasti tas pāriet sešu mēnešu laikā, tomēr nepietiekošas vai pārmērīgas korekcijas gadījumā šīs sūdzības var tikt labotas tikai ar atkārtotu operāciju, ja tā vispār ir iespējama.
* Gaismas jutība, nepatika pret spožu gaismu un sauli. Dubultošanās. Pasliktināta redze krēslas stundās un tumsā. Varavīksnes loki, stari, oreoli naktī ap gaismas objektiem. Žilbšana, kontrastredzes pasliktināšanās. Šīs sūdzības ir apmēram 20 % pacientu pēc operācijas.
* Asaru cirkulācijas un produkcijas traucējumi, kas noved pie hroniska sausās acs sindroma. Rodas graušanas, sausuma sajūta acīs, redzes miglošanās. Puse no pacientiem novēro sausās acs sindromu pēc operācijas, bet parasti sešu mēnešu laikā šīs sūdzības pazūd, tomēr 20 % no pacientiem sausās acs sindroms saglabājas arī pēc tam.
* Radzenes paplānināšanās rezultātā var izveidoties konusveida radzene – keratokonuss, kas noved pie būtiska redzes asuma samazinājuma. Tas var rasties, ja no radzenes tiek noņemts pārāk daudz audu.
* Stiklveida ķermeņa deģeneratīvu procesu attīstība – stiklveida ķermeņa destrukcija.
* Ar radzenē izveidoto "vāciņu" saistīti sarežģījumi: šķidruma uzkrāšanās zem "vāciņa", epitēlija ieaugumi zem radzenes – rodas miglošanās, neskaidra redze. To labo ar atkārtotu operāciju. Iespējamas arī dažādas citas ar šo "vāciņu" saistītas problēmas, kuru sekas var būt dramatiskas. Ja "vāciņš" nav izveidots precīzi, tas var nepielipt atpakaļ atbilstoši acs virsmai, izveidojot krokas un radot miglainu redzi, arī to labo ar atkārtotu operāciju. Radzenes infekcijas var attīstīties nedēļas, mēnešus un pat gadus pēc it kā veiksmīgas operācijas.
* "Vāciņš" nekad nesadzīst. Pētījumi rāda, ka pēc operācijas radzenes izturība ir tikai 2,4 % no normālas radzenes izturības. Tas var izkustēties dzīves laikā triecienu vai traumu rezultātā. Savukārt paplāninātās radzenes dēļ var attīstīties dažādas radzenes patoloģijas, kuras var progresēt līdz tādai pakāpei, ka ir nepieciešama radzenes transplantācija.
* Neregulārs astigmātisms. Atkal jau neprecīzi projicēta lāzera stara dēļ radzene var tikt operēta nesimetriski un izveidoties astigmātisms – neskaidra redze, dubultošanās. Šajā gadījumā nepieciešama atkārtota operācija.
* Pēc operācijas ir neprecīzi intraokulārā spiediena rādījumi (zemāki nekā patiesībā), līdz ar to draud ar nediagnosticētu glaukomu, kas var novest pie redzes zaudējuma. Kā arī problēmas radīsies brīdī, kad pacientam ar gadiem izveidosies katarakta. Lēcas stipruma mērījumi ir neprecīzi pēc acu lāzeroperācijas, līdz ar to arī kataraktas operācijas rezultāts nebūs labs un var būt nepieciešama atkārtota operācija. Starp citu, bieži pēc lāzeroperācijas tiek izrakstīti stereoīdu preparāti, kas savukārt var veicināt kataraktas rašanos.
* Ļoti retos gadījumos tiek zaudēta redze, kuras korekcija ar brillēm vai kontaktlēcām vairs nav iespējama. Tas notiek divu iemeslu dēļ – infekcijas, kas var iekļūt acī, vai radzenes deformācijas rezultātā.
Speciālista viedoklis
"Pacientus, kuri jautā man par redzes lāzerkorekciju, necenšos pierunāt uz šo operāciju, jo nevēlos uzņemties morālo atbildību par iespējamām sekām. Nav garantiju, ka cilvēks būs apmierināts, ka nebūs sarežģījumu un komplikāciju. Tāpēc es šo izvēli atstāju pašu cilvēku ziņā, vienmēr aicinot ieklausīties ne vien manā stāstījumā, bet pašiem ievākt pēc iespējas vairāk informācijas un atsauksmju, lai izdarītu pareizo izvēli un pēcāk neieslīgtu pašpārmetumos, jo neviens nevar garantēt, ka tieši tu būsi veiksminieku un apmierināto vidū," norāda Sofija Jokste.
"Ja tomēr ir jāsniedz rekomendācija, tad mazliet vairāk saprotu izvēli par šo operāciju cilvēkam, kuram jānēsā brilles ar lieliem stiprumiem un bez tām nav redzes asuma ne tuvumā, ne tālumā, jo operācijas ir uzlabojušas šādu cilvēku dzīves kvalitāti. Pie maziem stiprumiem vai tikai lasāmo briļļu nepieciešamības nesaskatu iemeslu pakļaut savas acis riskam un uzskatu, ka lasāmās brilles salīdzinājumā ar iespējamajām acu lāzeroperācijas blakusparādībām ir daudz mazāks "ļaunums"."