30.09.2013 07:29

Pierīgā pašnāvību skaits pusotru reizi lielāks nekā galvaspilsētā

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Attēlam ir ilustratīva nozīme. arhīvs

Pašnāvību statistika neiepriecina. Eiropas valstu vidū Latvija joprojām spītīgi turas saraksta augšgalā. Savukārt reģionu kontekstā bagātajā Pierīgā vairāk cilvēku izlemj izbeigt dzīvi nekā Kurzemē.

Ja salīdzina ilgstošākā laika periodā, redzams, ka to cilvēku skaits, kuri izvēlās šo veidu kā galējo risinājumu savām problēmām, ir uz pusi mazāk nekā pirms 20 gadiem. Tomēr pašnāvnieku skaits joprojām ir ļoti liels, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Pērn Latvijā pašnāvībās miruši 443 cilvēki. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, vislielākais pašnāvnieku skaits ir Latgalē, bet vismazākais – galvaspilsētā.

SPKC informatīvajā ziņojumā "Psihiskā veselība Latvijā 2011. gadā" redzams, ka vismazāk par pašnāvību kā galējo problēmu risinājumu izšķīrušies Rīgā dzīvojošie – uz 100 000 cilvēku tie bija 13,7. Salīdzinoši augsts šis rādītājs ir Pierīgā, proti, 20,5. Salīdzinoši Vidzemē tie bija 30,9, bet Latgalē – 30,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.

SPKC norāda, ka zinātniskajā literatūrā ir sastopami pētījumi par bezdarba saistību ar pašnāvību skaitu, piemēram, kāda starptautiska pētījuma dati liecina, ka bezdarba pieaugums par vienu procentu izrādījies saistīts ar pašnāvību rādītāja pieaugumu par 0,79 procentiem. Situācija Latvijā liecina par bezdarba iespējamo ietekmi – pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem augstākais reģistrētais bezdarba līmenis uz 2011. gada pēdējā dienā bija reģistrēts tieši Latgalē (19,8 procenti) un Vidzemē (13 procenti), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Statistika liecina, ka vīrieši izdara pašnāvības aptuveni piecas reizes biežāk nekā sievietes, un augstākie mirstības rādītāji vērojami vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem. "Lauku teritorijās kopumā mirstība no pašnāvībām ir augstāka nekā pilsētās," skaidro SPKC speciālists garīgās veselības un pašnāvību jautājumos Toms Pulmanis. Iemesli, kas cilvēkam var likt izšķirties par pašnāvību, ir ļoti dažādi un bieži vien dziļi personīgi, tomēr šos riska faktorus iespējams iedalīt: individuālajos (iepriekš veikts pašnāvības mēģinājums; psihiska saslimšana; alkohola vai narkotiku lietošana; agresivitāte; traumatiska pieredze; smaga slimība/hroniskas sāpes; pašnāvība ģimenē u. c.), sociālajos/kultūras (ierobežota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši psihiatriskajai un narkoloģiskajai ārstēšanai; kultūras/reliģiskie uzskati; ietekme no citu cilvēku pašnāvībām u. c.) un dažādas situācijas (darba vai finansiāli zaudējumi; attiecību zaudējumi; iesaistīšanās pašnāvnieciski noskaņoti cilvēku grupās u. c.).

"Vairums cilvēku, kuri ir nolēmuši izdarīt pašnāvību, no vienas puses vēlas mirt, bet no otras puses joprojām grib dzīvot, tādēļ uzklausīšana un palīdzība īstajā brīdī var glābt dzīvību," tā T. Pulmanis. Pašnāvību skaits, iespējams, mazinātos, ja par šo problēmu tiktu domāts vairāk valstiskā līmenī. Taču 50 000 latu, kas būtu nepieciešami bezmaksas krīzes telefonlīnijas ieviešanai tieši potenciālajiem pašnāvniekiem, neatradās, 11. septembrī plašsaziņas līdzekļus informēja Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Savukārt 20 725 lati gan atradās, lai sekmētu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanu, tajā skaidrā mediju izglītošanai.

SPKC pārstāvis T. Pulmanis mediju izglītošanas nepieciešamību pamatoja ar to, ka nevajagot atspoguļot pašnāvību veidus un metodes, kā arī nevajag to pasniegt kā vieglu risinājumu vai izeju no problēmām.

Pašnāvnieku skaits, visticamāk, būtu lielāks, ja daļu no tiem mediķiem nebūtu izdevies atgriezt dzīvē. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests regulāri saņem informāciju par pašnāvības mēģinājumiem. Šajā ziņā statistika ir pozitīvāka, jo uz vienu pašnāvības gadījumu notiek četri mēģinājumi, proti, ka cilvēks laikus tiek izglābts. Piemēram, 2011. gadā reģistrēti 1777 izsaukumi pie 1501 pacienta, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvību un izdzīvojuši. 

SPKC publicētajā pētījumā norādīts, ka, piemēram, Anglijā 2009. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka tīšs paškaitējums, kas definēts kā tīša saindēšanās vai tīša sevis ievainošana, neatkarīgi no motivācijas vai pašnāvnieciskā nodoma pakāpes, novērota 36 reizes biežāk, nekā pabeigta pašnāvība. No tā mūsu speciālisti savukārt izdara secinājumus, ka Latvijā daļa pašnāvības mēģinājumu paliek neapzināta. Iespējams, tādēļ Latvija, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ir trešajā vietā, bet Anglija – tabulas lejasgalā.

Vairāk par pasaules statistiku un pašnāvību novēršanas iespējām skatīt Pasaules Veselības oganizācijās mājaslapā