1. Jaunākie dati vēsta, ka Latvijā 55 % no visiem nāves gadījumiem izraisījušas sirds un asinsvadu slimības. Ar ko tas skaidrojams?
– Cilvēki nerūpējas par sevi. Daudzi pieraduši, ka medicīna glābs, bet galvenais ir ievērot veselīgu dzīvesveidu, nesmēķēt, pareizi ēst, reizi gadā iziet profilaktisko pārbaudi. Taču cilvēki nāk pie ārsta tikai tad, kad ir ļoti slikti.
2. Pret gripu var aizsargāt vakcīna. Kas pasargā no sirds un asinsvadu slimībām?
– Veselīgs dzīvesveids. Man ir daudz pacientu, kas pārslimojuši infarktu, bet nav ar mieru atmest smēķēšanu. Protams, atkarība ir spēcīga, bet jābūt gribasspēkam un apziņai, ka smēķēšanas atmešana palīdzēs.
3. Par ko visbiežāk sūdzas Salaspils iedzīvotāji?
– Tāpat kā visā valstī, visbiežāk pacientiem ir augsts asinsspiediens, un tās ir sekas augstam holesterīna līmenim. Paaugstināts asinsspiediens ir katram otrajam, kas sasniedzis 50 gadu vecumu. Tas rada sirds paplašināšanos, ko var pastiprināt gan augsts holesterīna līmenis, gan citi kaitīgie faktori, kas savukārt izraisa asinsvadu sašaurināšanos, un rodas infarkts, insults. Tie ir galvenie nāves cēloņi.
4. Kādi ir pirmie simptomi, kas liecina, ka nekavējoties vajadzētu vērsties pie kardiologa?
– Simptomu ir ļoti daudz. Ja ir iedzimtība, ja vecāki slimojuši ar infarktu vai insultu, ja ir liekais svars. Ja asinīs ir paaugstināts cukura līmenis, tad būtu jāpārbaudās jau pēc 30 gadu vecuma. Pēdējā laikā sāktas pārbaudes arī bērniem.
5. Ātrās ēstuves, agra smēķēšana, enerģijas dzērieni. Kā tas ietekmējis jauniešu sirds veselību?
– Vēl aptaukošanās un maz kustību. Tas ir atstājis nopietnas sekas. Ir jaunieši, kas pie manis nāk ar paaugstinātu spiedienu un dzer zāles jau 15, 16 gadu vecumā. Parasti izrakstām zāles, nozīmējam diētu, iesakām lietot uzturā mazāk sāls.
6. Reklāmās vēsta, ka no sirds slimībām spēj pasargāt dažādi dārgakmeņi un īpašas metāla aproces. Mīts vai patiesība?
– Zinātniski nekas tāds nav pierādīts. Citreiz sievietes nēsā manšetes, bet ir novērots, ka tas tomēr nepalīdz. Ir citi, kas zālēm skaita santīmus, bet par bargu naudu pērk Altaja balzamu, ko reizēm tepat kultūras namā pārdod.
7. Vai ar sirds slimībām sirgstošo pacientu skaits 30 gadu laikā ir palielinājies?
– Precīzu pacientu skaitu pateikt ir ļoti grūti. Tagad pie manis cilvēkus sūta caur ģimenes ārstu. Kādreiz, padomju laikos, bija kardioloģiskā sistēma. Visi pacienti bija uzskaitē: kurš slimo ar paaugstinātu spiedienu, kurš ar infarktu. Tagad, ja cilvēks atnāk, tad atnāk, ja ne – ar varu saukt nevaram.
8. Pastāstiet, ko pārcieš sirds, kad dzeram enerģijas dzērienu.
– Tajā ir daudz stimulatoru, kas pastiprina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Tas ir līdzīgi kā, ja zirgs nevelk vezumu, viņam uzsit ar pātagu, lai velk pēdējiem spēkiem. Vienu momentu šķiet, ka ir lielāks enerģijas pieplūdums, bet pēc tam ir atslābums, un cilvēks piekūst ātrāk. Tā darīt nav fizioloģiski pareizi.
9. Kāpēc izvēlējāties kardioloģijas nozari?
– Sākumā strādāju par terapeiti. Pēc institūta pāris gadus ārstēju pacientus Ogres zonālajā slimnīcā, pēc tam nokļuvu toreiz jaunuzceltajā Stučkā. Vēlāk ārstēju HES celtniekus. Ar laiku attīstījās kardioloģiskais dienests, man piedāvāja apmācības kursus. Man šī nozare ļoti iepatikās.
10. Pastāstiet kādu spilgtu gadījumu no savas mediķa prakses.
– Pieņemšana jau tuvojās beigām, kad pie manis ieradās kāda paciente un sūdzējās, ka slikti jūtas. Sieviete nebija pierakstījusies, bet cilvēks tik norūpējies, ka nevarēju atteikt, arī pacientes ģimenes ārsts atvaļinājumā. Kad uztaisījām kardiogrammu, atklājās, ka viņa jau nedēļu staigā ar lielo infarktu.
Jautāju, kāpēc nesauca ātro palīdzību, bet sieviete atbild, ka nobijusies, ka būs jāmaksā. Protams, iedevām zāles un nekavējoties izsaucām ātro palīdzību. Reklāma, lai nesauc ārstu, ka būs jāmaksā, ir ļoti spēcīga, un cilvēki ir ļoti iebaidīti.