Piemēram, šī gada janvārī Pierīgas novados kopā reģistrēti 27 STS gadījumi, kas ir 7,3 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinoši, pagājušajā gada janvārī to skaits bija par diviem mazāks, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika.
Izņemot galvaspilsētu, Pierīga pēc Zemgales ir otrais reģions pēc saslimušo skaita. Vidzemē, Kurzemē un Latgalē šo cilvēku skaits bijis mazāks, piemēram, Kurzemē 2012. gada janvārī tie bija septiņi cilvēki, kas ir 2,6 cilvēki uz 100 000, bet šogad šajā reģionā saslimušo skaits četrkāršojies, proti, 26 cilvēki, kas ir 9,8 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju.
Dati liecina, ka biežā izplatītā slimība ir uroģenitālā hlamidioze, ar kuru, piemēram, šogad janvārī slimoja 90 sievietes un 45 vīrieši, savukārt herpes vīruss netika atklāts nevienam. Izvērtējot saslimušo skaita dinamiku periodā no 2008. gada līdz šā gada 1. februārim, redzams, ka gadījumu skaits visā Latvijā ir audzis, piemēram, ja perioda sākumā tika konstatēti 704 gadījumi, tad uz 2013. gada pirmo februāri tie jau bija 1740.
Līdzīga situācija ir arī ar gonorejas izplatību. Ja 2008. gadā ar to slimoja 357 cilvēki, tad pērnā gada beigās skaitlis jau bija teju vai dubultojies, sasniedzot 602. Pozitīva tendence ir sifilisa izplatības rādītājos – ja 2008. gadā tie bija 234 gadījumi, tad pērnā gada izskaņā – 147. Dati rāda, ka īsta šīs slimības epidēmija Latviju piemeklēja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, jo, piemēram, 1996. gadā ar to slimoja 3124 cilvēki
Mazinājusies ir arī saslimstība ar anoģenitālajām herpēm. Ja 2008. gadā tie bija 94 gadījumi visā Latvijā, tad pērnā gada izskaņā no jauna atklāts 31 gadījums.
Mediķi satraukumu par situāciju pauda jau 2011. gadā. Toreiz Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka slimību gadījumu skaits reāli ir lielāks, jo ne visi saslimušie vēršas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu. Viņš brīdina, ka neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplātīšanai ģimenē, izglītības iestādē un sabiedrībā.
"Labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā infekcijas slimības var izplatīties ļoti ātri uzliesmojumu un epidēmiju veidā, piemēram, kā tas notika 2008.–2009. gadā, kad ar A hepatītu bija saslimuši vairāk nekā 5000 Latvijas izdzīvotāju," atgādināja epidemiologs.