Ārste atzīst, ka mediķa darbs ir viņas aicinājums un sniegt padomu arī ārpus darba laika nav apgrūtinājums. Savukārt brīžos, kad gribas atpūsties, lielisks palīgs ir grāmatas par vēsturi, filosofiju, cilvēku attiecībām.
1. Kā Baldonē praktizējoša ģimenes ārsta darba pienākumi atšķiras no lielāku pilsētu ārstu darba?
– Laukos ārsti dara vairāk. Mums šeit nav pieejami daudzi speciālisti, tāpēc, ja nepieciešams, daudzas lietas darām paši – veicam mazo ķirurģiju, pārsiešanas pēc operācijas.
2. Ziņots, ka ērces šogad ir īpaši aktīvas. Vai pie jums jau vērsušies pacienti ar encefalīta vai Laima slimības simptomiem?
– Ar Laima slimību šovasar saslimuši vismaz četri pacienti, kuriem jau sākta un daļēji pabeigta ārstēšana. Ar enecefalītu pagaidām saslimušo nav. Arī pērn mums bija tikai divas šādas saslimšanas. Ar Laima slimību gan bija vairāk.
Taču sakarā ar to, ka esam endēmiskais perēklis, visiem novadā deklarētājiem bērniem ir nodrošināta valsts apmaksāta vakcīna, un šis jautājums pie mums ir atrisināts. Grūtāka ir situācija ar pieaugušajiem, jo vakcinācija, īpaši lauku cilvēkiem, ir daudz par dārgu – tā maksā 22 latus.
3. Cik bieži un kādos gadījumos pie pacientiem dodaties mājas vizītēs?
– Vairāk mājas vizīšu ir ziemās. Pirmajā mēnesī mājas vizītēs dodos pie jaundzimušajiem. Šomēnes man ir trīs jauni pacienti. Uz mājām pie pacientiem dodos, ja ir hronisku slimību saasinājumi, akūtas slimības. Mājas vizītēs vienmēr palīdz māsiņas.
Taču mēs protam pacientus arī mācīt. Ja mani izsauc tikai tāpēc, lai uzrakstītu zīmi, vienmēr atvainojos, ka man šīs zīmes nav līdzi, un saku, lai brauc uz kabinetu. Šāds gadījums bija pirms pāris gadiem. Pēc atteikuma cilvēki otrreiz vairs tā nedara.
4. Ārsti ik dienu sastopas ar dažādu, tostarp lipīgu slimību ārstēšanu. Kā jūs stiprināt savu veselību?
– Noteikti tās ir fiziskās aktivitātes, ziemas sezonā lietoju vitamīnus. Esmu iecienījusi citronliānas un to augļus – tās aug arī mana dārza dzīvžogā. Pagatavoju citronliānas augļus kopā ar medu un ēdu visu ziemu pa tējkarotei dienā. Jāatzīst, ka ar lipīgām slimībām ārsti slimo mazāk. Ik dienu saņemot nelielu porciju slimības, mums ir izveidojusies dabīgā imunitāte. Taču pret gripu sezonas sākumā vakcinējos katru gadu. Jo regulārāk to dara, jo ir drošāka iespēja nesaslimt.
5. Vai arī ārpus darba laika jums prasa padomus par veselību?
– Protams. Pat, ja esmu atvaļinājumā, vienmēr atbildu. Ja cilvēks zvana atkārtoti, tas nozīmē, ka viņam vajadzīga palīdzība. Ja nevaru palīdzēt fiziski, sniedzu padomu, pie kāda speciālista vērsties. Vakar zvanīja kāds vīrietis, kuram bija asas sāpes vēderā. Ieteicu, lai brauc uz slimnīcu, un izrādījās, ka viņam ir nierakmeņi.
6. Vai atbalstāt bezrecepšu medikamentu tirdzniecību pārtikas veikalos?
– Liels ļaunums no tā nebūtu, bet zāles iegādāties aptiekā, kur strādā izglītoti speciālisti, ir drošāk. Farmaceits spēj dot padomu, jo cilvēks, kas iegādājas pretsāpju vai pretsaaukstēšanās medikamentus, ne vienmēr zina, kas viņam patiešām būtu visnepieciešamākais.
7. Ja jūs būtu valdības amatpersona, kurai medicīnas jomai nekavējoties piešķirtu lielāku finansējumu?
– Līdzekļu trūkst laboratoriskajiem izmeklējumiem. Papildu finansējums būtu nepieciešams arī specifiskiem medikamentiem, kam trūkst naudiņas un kas nav iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Taču ļoti svarīgi būtu sakārtot maksas un valsts apmaksātās medicīnas aprūpes sistēmu, patlaban viens speciālists pieņem gan maksas, gan valsts sistēmā. Tam jābūt strikti nodalītam – valsts vai privāts.
8. Vai atbalstāt veselības ministres Ingrīdas Circenes rosinājumu, ka nodokļu maksātājiem pienāktos lētāka veselības aprūpe?
– Šī sistēma būtu bezjēdzīga. Man ir pacienti, kam ir sava lauku saimniecība. Viņi dzīvo no rokas mutē. Kādus nodokļus var nomaksāt cilvēks, kam pietiek naudas tikai degvielai, transportam un lopu barošanai? Nespēju iedomāties, kā reāli dzīvē šī sistēma darbotos. Laikam tāpēc neesmu ministre (smejas).
9. Vai Baldones skolēnu vidū ir populāri noformēt zīmes, kas atbrīvo no sporta nodarbībām skolā?
– Pie mums nav šādas tendences. Ir skolēni, kam šis atbrīvojums patiešām ir nepieciešams pēc smagām slimībām. Tomēr atbrīvojumu zīmes bez nopietna pamatojuma tāpat vien nedodu. Arī mani bērni vienmēr piedalījušies sporta nodarbībās. Vecākā meita gan vienu laiku teica: "Kāpēc es nevaru saslimt kā visi bērni?"
10. Ārsta kabinetā noteikti bijuši gadījumi, kas aizvien raisa smaidu.
– Mani bērniņi ir pieradināti, ka, atļaujot sevi apskatīt, saņem konfekti vai balonu. Pacienti, kam jau ir 16 gadu, atceras, ka balonus saņēmuši jau kopš divu gadu vecuma, un atzīst, ka tas bijis ļoti svarīgi. Ar šādu pateicības soli bērni uzvedas daudz labāk.
Reiz kāds mans pacients pārcēlās dzīvot uz Rīgu un devās pārrakstīties pie cita ģimenes ārsta. Iegājis ārsta kabinetā, bērns māsiņai rāda kustību, it kā pūstu balonu. Māsiņa, protams, nesaprot. Taču blakus bijusi pazīstama dakterīte, kas uzreiz jautājusi, no kurienes jaunais pacients esot. Uzzinot, ka no Baldones, uzreiz sapratusi: "No dakteres Ancānes. Ā, tad jau grib balonu!"
Iepriekš:
Saulkrastu slimnīcas dežūrārsts atpūtniekus aicina būt prātīgiem