1. Šogad Jāņos reģistrēts rekordliels sasitumu un traumu skaits. Kā Līgo brīvdienas noritēja Saulkrastu slimnīcā?
– No 22. jūnija rīta līdz 24. jūnija vakaram pie mums pēc palīdzības vērsās 78 cilvēki. Vasaras sezonai tas nav daudz. Tās pārsvarā bija grieztas brūces, sasitumi. Nekā traģiska un specifiska saistībā ar Jāņu svinēšanu nebija.
2. Vasaras sezonā Saulkrastus par atpūtas vietu izvēlas daudzi rīdzinieki un citu pilsētu iedzīvotāji. Kā traumpunkta klientu skaits mainās siltajos mēnešos?
– Ir reizes, kad diennakts dežūras laikā ir pat 50 cietušo. Viens ir tas, ka esam kūrorts, otrs – Saulkrasti kļūst smukāki un cilvēku te brauc vairāk. Jūrmalā notiek masu pasākumi, koncerti, diskotēkas. Kur vairāk cilvēku, tur vairāk nelaimju.
3. Kādas ir izplatītākās traumas vasarā?
– Pirmajā vietā ir ērču kodumi. Pēc tam seko roku, kāju, pirkstu sagriezumi ar pļaujmašīnām. Ar šādām traumām pie mums vēršas jauni cilvēki spēka gados. Jābrīnās par tādu neuzmanību. Bieži sasitumi rodas, spēlējot bumbu ar plikām kājām. Taču saindēšanās, kas bija izplatīta agrāk, vairs nav tik populāra. Arī stiklu jūrmalas smiltīs ir palicis mazāk.
4. Kādas ir muļķīgākās traumas, par kurām atkal un atkal runā ārsti, bet tās aizvien atkārtojas?
– Jau minētie sagriezumi ar dārza tehniku. Katru dežūru ir vismaz divi vai trīs šādi gadījumi. Cilvēki vienkārši ir neuzmanīgi. Tāpat metināšana bez aizsargķiveres – ja sakarsētais bleķis ielēks acī, paliksi akls uz mūžu. Tāpat aiz neuzmanības tiek nozāģēti un noēvelēti pirksti. Šobrīd aktuāli ir arī apdegumi saulē. Galvenais – atcerēties, ka tos nevar ieziest ar sviestu vai krējumu, jo šādi āda smok un infekcija var tikt klāt ātrāk. Tikai aukstu ūdeni.
5. Dati liecina, ka vasarā bērnu traumatisms palielinās par 35 procentiem. Kāda ir statistika Saulkrastu slimnīcā?
– Šāds bērnu traumu skaits jūtams Bērnu klīniskajā slimnīcā. Mēs šo tendenci neizjūtam. Atnāk bērns, kas ir sagriezies, uzkāpis uz naglas vai stikla, skrējis un samežģījis potīti. Tās ir sadzīviskas traumas. Mazumā gājušas traumas, kad bērni apdedzinājušies ar etiķa esenci vai citiem ķīmiskiem šķidrumiem. Gadījumi, kad bērni bieži saindējās ar omīšu neuzmanīgi atstātajām zālēm, ir ļoti reti.
6. Rīgā traumpunkta gaiteņos ir jāpavada garas un nogurdinošas stundas, kamēr sagaidi savu kārtu ārsta apskatei. Kāda ir situācija Saulkrastu traumpunktā?
– Ar Rīgu salīdzināt negribam, jo tur ir konveijers. Pagaidām ar visu tiekam galā. Pietrūkst rentgena laboranta, kas strādātu visu diennakti. Trūkst ķirurgu. Ārsti ir noslogoti, jo trūkst speciālistu. Bet to var saprast, jo atalgojums ārstam ir ļoti mazs. Saprotam, ka naudas slimnīcai ir tik, cik ir, un priekšnieks var izdarīt tik, cik var. Cenšamies.
7. Vai cietušie ar gūtajām traumām vēršas laicīgi, vai taupa naudu un cenšas ārstēties paši?
– Vairums jauniešu ar sasitumiem vai sagriezumiem nenāk pie ārsta uzreiz. Tikai pēc piecām, sešām dienām, kad brūce jau sastrutojusi. Ja atnāktu uzreiz, ārstēšana būtu ātrāka un vienkāršāka. Tomēr nauda nav noteicošais faktors. Pie mums vizīte maksā tikai trīs latus, ja jāgriež – sešus latus. Tā vairāk ir neuzņēmība un nolaidība. Ja pie mums vēršas kāds vietējais, ļaujam atnest naudiņu rīt. Piešmaukšanas gadījumi nav bijuši, ja nu vienīgi tā izdarīt pamanās kāds rīdzinieciņš. Problēma drīzāk ir tā, ka cilvēki nezina personas koda otro pusi.
8. Lielu popularitāti iemantojuši televīzijas seriāli par ārstu dzīvi. Kā tas iespaidojis pacientus?
– Pacienti saskatījušies seriālus un domā, ka ārsti var visu. Viens gadījums bija, kad sāka rādīt seriālu "X- faili". Pie mums ieradās cilvēks ar ļoti ciešu žņaugu uz rokas. Viņš bija skalojis grīdas lupatu muciņā ar lietus ūdeni, kur iekšā odu kāpuri. Cilvēks nu domā, ka kāpurs aizlīdis aiz ādas un uzlicis ļoti stingru žņaugu. Bet tie kāpuri taču nevar tur aizlīst!
9. Kāds būtu mediķa vēlējums atpūtniekiem, lai vasara izdotos bez nepatīkamiem starpgadījumiem?
– Vecām dāmām, kuras te brauc uz vasarnīcām, iesaku paņemt līdzi zāles, kuras dakteri viņām izrakstījuši. Kundzes ar augstu spiedienu, stenokardiju un citām nopietnām problēmām nāk čupām. Kad jautā, vai dzer zāles, parasti atbild, ka aizmirsušas. Reizēm prasa zāles, par kurām pat neesam dzirdējuši. Diemžēl arī mūsu resursi ir minimāli. Esam traumpunkts, pirmā neatliekamā palīdzība un palīdzam, cik varam.
10. Pastāstiet visspilgtāko gadījumu no jūsu ārsta pieredzes.
– Tas bija laikā, kad vēl strādāju ātrajā palīdzībā. Laiks lietains, vējains – kārtīgs rudens. Izsaukums. Zvana kāda satraukta sieviete no Zvejniekciema un stāsta, ka kaimiņiene ejot uz jūru slīcināties. Lecam "ātrajos" un braucam, bet ārā tumšs, ceļu redzēt nevar. Uzkāpjam uz kraujas, tiešām – iet viena sieva iekšā ūdenī. To redzot, skrienu cik varu. Protams, ne man speciāls apģērbs, ne gumijnieki kājās, bet sieva jau līdz krūtīm ūdenī. Metos pakaļ un prasu, ko viņa dara. "Eju uz Stokholmu." Mēģināju pierunāt, ka varam braukt rīt, un beigās izdevās sievieti izvest ārā.
Iepriekš:
Jaunie alkoholiķi – drauds nācijai