25.06.2013 11:21

Pierīgā vismazākais ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju; dažos novados – katastrofāla situācija

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Lai gan Pierīga tiek uzskatīta par teju vai bagātāko Latvijas reģionu, dati liecina, ka ārstu skaists pēdējo divu gadu laikā tajā sarucis no 590 līdz 584.

Būtiski, ka ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem starp Latvijas novadiem vismazākais ir tieši Pierīgā – 2011. gadā tie bija 16. Salīdzinoši, Vidzemē šis skaitlis bija 22,4, Latgalē 21,9, Kurzemē 21,4, bet Zemgalē – 18,5 ārsti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. 

Analizējot statistiku par novadiem divu gadu griezumā, redzams, ka rekordliels ārstu skaits attiecībā pret iedzīvotāju daudzumu bijis Sējas novadā, turklāt mediķu skaits ir arī palielinājies. Ja 2011. gadā tie bija 43, tad pērn jau 46 ārsti.

Pārējos Pierīgas novados ārstu skaits svārstās no viena līdz 25 mediķiem uz 10 000 iedzīvotājiem. Vairāk par 20 mediķiem uz 10 000 iedzīvotājiem ir Ādažu, Mālpils, Salaspils un Stopiņu novados. Apkopotie dati liecina, ka ārstu skaits Ādažos ir nedaudz sarucis, proti, no 25 dakteriem 2011. gadā līdz 18 pērn. Lai gan dati par šo gadu vēl nav, zināms, ka 2011. gadā uz 10 0000 iedzīvotājiem Ādažos bija 25,1 mediķis.

Līdzīga situācija bija arī Stopiņos, kur gan mediķu skaits nedaudz sarucis – gada laikā no 20 līdz 19. Par spīti tam, 2011. gadā uz 10 000 iedzīvotājiem bija 20 ārsti. To skaits divu gadu laikā nav mainījies Salaspilī – 45, un tas ir 20,3 ārsti uz 10 000 iedzīvotājiem. Savukārt Mālpilī laikā no 2011. līdz 2012. gadam ārstu skaits ir palielinājies no deviņiem līdz 14, un 2011. gadā tie bija 25,4 uz 10 000 iedzīvotājiem. 

Vairāk par desmit mediķiem uz 10 000 iedzīvotājiem 2011. gadā bija tikai Garkalnes novadā – 10,3. Dakteru skaits gan samazinājies no astoņiem 2011. līdz septiņiem pērn. Tuvu desmitam mediķu ir Baldones un Inčukalna novados. Lai gan ārstu skaits sarucis no pieciem uz četriem, Baldonē 2011. gadā to skaits uz 10 000 iedzīvotājiem bija 9,2. Nedaudz mazāks šis skaitlis, proti, 8,9, bija Inčukalnā, kur minētajā laika periodā mediķu skaits sarucis no septiņiem līdz sešiem.

Ap pieciem ārstiem uz 10 000 iedzīvotāju bija Babītē un Ikšķilē. Pirmajā novadā dakteru skaits nav mainījies – gan 2011. gadā, gan 2012. gadā tie bija pieci, precīzi, uz 10 000 iedzīvotājiem – 5,3 ārsti. Tikpat mediķu bija arī Ikšķiles novadā, taču uz 10 000 iedzīvotājiem tas bija vairāk nekā Babītē, proti, 5,7. 


Vidēji četri mediķi uz 10 000 iedzīvotājiem bija Krimuldā, Ķekavā un Carnikavā. Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija liecina, ka Carnikavā 2011. un 2012. gadā bija trīs ārsti, kas ir 4,4 uz 10 000 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāks šis skaitlis bija Ķekavā – 4,1. Šajā novadā strādāja deviņi ārsti. Krietni mazāk mediķu bija Krimuldā – tikai divi, kas uz 10 000 iedzīvotāju ir 3,8.

Ir vairāki Pierīgas novadi, kur uz 10 000 iedzīvotājiem ir tikai viens vai divi ārsti. Starp tiem ir Mārupe, Olaine, Ropaži, Saulkrasti un Sigulda. No šiem novadiem visvairāk dakteru uz 10 000 iedzīvotājiem 2011. gadā bija Ropažos – 2,9. Mediķu skaits abos gados – tikai divi. Nedaudz mazāks šis skaitlis, proti, 2,5, ārsti uz 10 000 iedzīvotāju bija Olainē, kur strādāja pieci ārsti.

Zem "sliekšņa", proti, uz 10 000 iedzīvotājiem tikai divi ārsti, ir Sigulda, Saulkrasti un Mārupe. Saulkrastos ir viens ārsts, un tas ir 1,7 uz 10 000 iedzīvotājiem. Vēl mazāks šis skaitlis ir Siguldā un Mārupē – 1,2. Abos novados 2011. un 2012. gadā par vietējo veselību rūpējās tikai divi mediķi.