Politika

18. februāris Latvijas vēsturē ieies kā datums, kad noticis pirmais referendums par otrās valsts valodas ieviešanu.

Balsot dodas arī Saeimas deputāti. Portālam apriņķis.lv izdevās satikt vienu no viņiem – partijas «Visu Latvijai!» līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru.

Iespējams, Saulkrastu novads šogad notiekošajā valodas referendumā tāpat kā 2010. gada Saeimas vēlēšanās būs atkal vienīgais Pierīgā un visā valstī, kurā iedzīvotāji visaktīvāk pauduši viedokli, pārsniedzot 100 procentu atzīmi.

Krimuldas novada iedzīvotāju aktivitāte šajā referendumā ir trīs reizes augstāka nekā iepriekšējās tautas nobalsošanās un vēlēšanās.

Pie Krimuldas pagasta tautas nama sastaptie vēlētāji bija pārliecināti, ka pēc šī referenduma latviešu valoda saglabās savu unikalitāti un paliks vienīgā oficiālā valsts valoda.

Vairākums baldoniešu ir pret grozījumiem Satversmē un vēlas runāt latviešu valodā. Līdz pulksten 20. Baldones novadā bija nobalsojuši 78,46 balsstiesīgo.

Mārupē pieteikti gandrīz 30 mājas balsojumi.

Baldones vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Ilmārs Eglītis lēš, ka aktivitāte būs par aptuveni trešdaļu lielāka nekā pagājušajās Saeimas vēlēšanās.

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs ir paudis atbalstu iniciatīvas grupas aicinājumam atbalstīt Ungārijas tautu un Ungārijas jaunajā konstitūcijā paustajām vērtībām.

Līdz pusdienlaikam jeb pulksten 12 no Pierīgas novadiem visaktīvākā vēlētāju atsaucība parakstu vākšanā par vai pret otro valsts valodu bijusi Saulkrastu novadā, kur savu viedokli paudusi gandrīz puse no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.