Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā ziņots, lieta pēc būtības tika izskatīta 23. oktobrī, vēsta aģentūra LETA.

VARAM pagājušā gada 23. februārī atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmajai daļai izdeva rīkojumu atstādināt N. Breidaku no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Ministrija norādīja, ka, izvērtējot konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, tika konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi bijušā domes priekšsēdētāja darbībā.

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pirmajā instancē šī gada 10. aprīlī noraidīja N. Breidaka sūdzību, tāpēc pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesā.

Kā ziņots, pret N. Breidaku paralēli tika ierosināts arī kriminālprocess. Rīgas rajona tiesa gada sākumā N. Breidaku atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodīja ar piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu naudassodu, atņemot viņam tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus. Tāpat no N. Breidaka tika nolemts piedzīt valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā.

N. Breidaka lietu tiesai prokuratūra nodeva pērn novembra beigās. Valsts apsūdzības vērtējumā, N. Breidaks ar pretlikumīgām darbībām pašvaldībai nodarījis 11 740 latu zaudējumus.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka saskaņā ar apsūdzību šajā lietā persona saukta pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzētā persona laikā no 2009. gada novembra līdz 2010. gada februārim nelikumīgi veikusi piemaksas pie algas desmit domes darbiniekiem, pārsniedzot likumā noteikto piemaksas apmēru. Kopumā pašvaldībai tikuši nodarīti zaudējumi 11 740 latu apmērā, uzskata prokuratūra.

Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Minēto kriminālprocesu pagājušajā gadā sāka Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) iesniegumu par Ādažu novada domes darbībām.

Konstatējot iespējamo pašvaldības mantas izšķērdēšanu Ādažu novada domē, FM lūdza tiesībsargājošās institūcijas vērtēt pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību.

Ādažu novada pašvaldībai 2010. gada 29. oktobrī tika sākts finanšu stabilizācijas process, un 2010. gada decembrī tā saņēma finanšu stabilizācijas aizdevumu 681 000 latu apmērā, lai atmaksātu valsts budžetā aizņēmuma daļu, ko iepriekšējos gados nebija izmantojusi atbilstoši aizdevuma līgumos norādītajam mērķim.

N. Breidaks no amata tika atstādināts. 2011. gada februāra beigās viņš atzina tikai dažas kļūdas savā rīcībā ar pašvaldības finansēm, taču apgalvoja, ka citādi konkrētajās situācijās neesot bijis iespējams rīkoties.

Attiecībā uz "Gaujas centra" iegādi, par kuru gan FM, gan VARAM bijušajam pašvaldības vadītājam veltījusi vislielākos pārmetumus, N. Breidaks norādīja - ja dome savulaik nebūtu turpinājusi attīstīt šo projektu, kura īstenošana sākusies jau 2007. gadā, vai izvēlējusies citu risinājumu, iespējams, Kultūrizglītības centra Ādažos nemaz nebūtu.

Kā ziņots, "Gaujas centra" projekta finansēšanai ņemts kredīts komercbankā, kā arī vēl no privāta investora piesaistīti divi miljoni eiro. Šis aizņēmums FM speciālistu pastiprinātu uzmanību pievērsis augstās 15 % likmes dēļ. Parādu plānots atdot 300 maksājumos, papildus katru mēnesi komisijā samaksājot 3500 latu. Tādējādi pašvaldībai divu miljonu eiro vietā nāktos atdot 9,5 miljonus eiro.

Iepriekš:
Laikraksts: Atstādinātais Ādažu mērs Breidaks turpina cīnīties