Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

1. oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par "neatkarīgu valsti", tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.
"Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs," sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību "klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību."

"Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums," uzsvēra premjers.

Es neplānoju "nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju", norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

"Mērķis bija radīt paniku un bailes un likt cilvēkiem palikt mājās," sacīja Pudždemons. "Taču tas neizdevās - viņi nesasniedza savu mērķi, jo vairāk nekā divi miljoni cilvēku stājās pretim bailēm."

Pēc viņa teiktā, Katalonija mēģinājusi sekot Spānijas konstitūcijai, taču tas nav devis rezultātus. "Mēs lūdzām 18 reizes. Viss, ko mēs vēlējāmies, ir Skotijas stila referendums, kurā abas puses var izklāstīt savus viedokļus. Mums tas atkal un atkal tika liegts."

Kā liecina galīgie rezultāti, 1. oktobrī notikušajā referendumā piedalījās 43% Katalonijas vēlētāju un no viņiem 90% atbalstījuši reģiona atdalīšanos no pārējās Spānijas. Neatkarības pretinieki pamatā referendumu boikotēja, turklāt Spānijas centrālās valdības varasiestādes pirms referenduma un balsošanas dienā bija izvērsušas represijas pret referenduma rīkotājiem, cenšoties nepieļaut tā norisi.

Savukārt Spānijas konservatīvā valdība draudējusi, ka bloķēs neatkarības pasludināšanu.

Centrālās valdības rīcībā ir vairāki instrumenti, ko tā var izmantot. Cita starpā Madride var apturēt Katalonijas reģionālo autonomiju un izsludināt ārkārtas stāvokli.