Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Višegrādas valstis [Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija], kā arī Latvija, neatbalsta obligāto kvotu sadali kā tādu. Atšķirība ir, ka Višegrādas valstis diskutē par šo [Junkera] plānu gan vēstnieku komitejā, gan Tieslietu un iekšlietu padomē, sakot, ka ir gatavas izskatīt iespēju citam skaitlim kvotu ziņā, vai varbūt radīt citus mehānismus [bēgļu krīzes risināšanai], bet mūsu nostāja šobrīd ir, ka mēs neatbalstam neko. Mūsu elastība ir stipri ierobežota. Mūsu pozīcija šobrīd ir visnegatīvākā," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka Latvija nav piekritusi papildu bēgļu sadalei - pret to kategoriski iebilst koalīcijas partijas Nacionālā apvienība un ZZS.

Koalīcijas vadošā partija "Vienotība" brīdinājusi par sekām šādai situācijai, norādot, ka tas var atstāt ietekmi uz Latvijas ekonomiku un drošību.

Iepriekš Rinkēvičs paziņoja, ka, nespējot vienoties par papildu bēgļu uzņemšanu, Latvija nonākusi starptautiskā izolācijā.

Opozīcijā esošās "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pirmdien pēc tikšanās ar prezidentu paziņoja, ka valdībai ir jāskaidro bēgļu uzņemšanas jautājums un ar to saistītie apstākļi. Pretējā gadījumā neziņa sabiedrībā var rezultēties nemieros, viņš brīdināja.

Savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa paziņoja, ka "šobrīd vērojamas konstitucionālās krīzes pazīmes, kā arī to, ka bēgļu jautājums var apdraudēt valdības stabilitāti".

Valsts prezidents Vējonis piektdien paziņoja, ka pirmdien un otrdien politiskās partijas tiek aicinātas uz sarunām par bēgļu jautājumu.

Iepriekš valdība vienojās, ka Latvija labprātīgi uzņems 250 bēgļu. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus.

Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, savā runā Eiropas Parlamentā paziņoja Junkers.