Tā kā savienojuma šķērsgriezuma pašreizējā caurlaides spēja nav pietiekama, īpaši būtiski elektroenerģijas tirdzniecību Baltijas valstīs šis apstāklis ietekmē vasaras sezonā, skaidro uzņēmuma "Latvijas elektriskie tīkli" valdes loceklis Jānis Kirkovalds.
Tehnisko ierobežojumu novēršanai Igaunijas pārvades sistēmas operatoram (PSO) ir nepieciešams rekonstruēt 330 kilovoltu (kV) līnijas, kas nozīmē, ka rekonstrukcijas gaitā elektroenerģijas tirgum pieejamā caurlaides spēja šķērsgriezumā Latvija–Igaunija būs tuvu nullei. Tāpēc minētais projekts ir svarīgs solis starpvalstu caurlaides spējas palielināšanai un pārslodžu likvidēšanai šajā posmā, kā arī priekšnoteikums efektīvai pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecībai un konkurētspējīga elektroenerģijas tirgus izveidošanai, uzsver J. Kirkovalds.
No Pērnavas līdz TEC-2 Salaspilī
Izvērtējot starpsavienojuma iespējamo variantu tehniskos un ekonomiskos aspektus, Latvijas un Igaunijas PSO atzina, ka vislabākais Igaunijas–Latvijas trešā starpsavienojuma variants ir maršruts Sindi (Pērnavas pilsēta)–Rīga, kurā paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju ar kopējo garumu abu valstu teritorijās ap 210 kilometriem starp apakšstacijām Kilingi-Nemme Igaunijā un uzņēmuma "Latvenergo" otro termoelektrocentrāli (TEC-2) Aconē Salaspils novadā. "Turklāt izvēlētajam maršrutam par labu runā jau esošā infrastruktūra, papildu priekšrocība ir arī 110 kV pārvades tīkla drošuma paaugstināšana posmā Rīga–Rūjiena," norāda J. Kirkovalds.
Projektam iespējami divi alternatīvi risinājumi: esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija maršrutā Rūjiena–Aloja–Limbaži–Saulkrasti–Carnikava–Ropaži–Rīga vai esošās 110/330 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija maršrutā Rūjiena–Valmiera–Salaspils–Rīga.
Carnikavieši protestē
Lai nodrošinātu pēc iespējas mazākus mežu zonas zaudējumus un mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi un jaunām teritorijām un īpašumiem, elektropārvades tīkla Igaunijas–Latvijas trešā starpsavienojuma elektropārvades līniju rekonstrukciju plānots veikt pa jau esošajām elektropārvades līniju trasēm. Jaunu 330 kV elektropārvades līniju paredzēts izbūvēt tikai posmā no Rūjienas līdz Igaunijas robežai. Rekonstrukcijas gaitā paredzēts paaugstināt elektropārvades līnijas balstus, izvietot tos retāk un uz viena elektropārvades līnijas balsta izvietot divas pārvades sistēmas līnijas.
Vēl pirms 15. aprīlī paredzētās sabiedriskās apspriešanas par projekta darbības ietekmi uz vidi novērtējumu 117 iedzīvotāji Carnikavas novada domē bija iesnieguši vēstuli, kurā izsaka neapmierinātību. Proti, tie izsaka bažas par sprieguma palielināšanu esošajā līnijā, jo tas negatīvi ietekmēs cilvēku veselību un samazinās īpašumu tirgus vērtību.
Kā redzams projekta shēmā, pirmās alternatīvas īstenošanas gadījumā izbūvējamā 330 kilovoltu elektropārvades līnija šķērso Carnikavas novadu, tostarp bijušā dārzkopības kooperatīva "Zvejnieks" teritoriju. Pašvaldība atbalsta iedzīvotāju pamatotos iebildumus saistībā ar līnijas izbūvi novadā. Uz Carnikavas novada domes sēdi 24. aprīlī izvirzīts lēmumprojekts, kurā pašvaldība neatbalsta 330 kilovoltu elektropārvades līnijas būvniecību savā novadā.
Uzņēmums vēl vērtēs
Tikmēr "Latvijas elektriskie tīkli" norāda, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti un sadarbojas, apmeklējot apspriedes, kurās aktuālākie jautājumi ir par esošās līnijas izmaiņām, taču atbildes uz daudziem jautājumiem būs iespējams apkopot pēc projekta ietekmes uz vidi novērtēšanas, kad visi faktori tiks detalizēti izpētīti un iezīmēsies izdevīgākais līnijas izbūves variants.
"Šobrīd saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu esam sākuši ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un individuāli informējuši zemju īpašniekus, kuru zemes īpašumi atrodas projektā paredzēto elektrolīniju aizsargjoslā vai tās tuvumā. Pēc paziņojumā minētā termiņa beigām (24. aprīlis – aut.) apkoposim visus iesniegtos un sabiedriskajās apspriešanās izteiktos viedokļus, kas tiks ņemti vērā IVN izstrādes gaitā un vēlāk arī tehniskā projekta izstrādes laikā," norāda J. Kirkovalds.
Ietekmes uz vidi izstrādes gaitā tiks izvērtēti vēl arī citi faktori, tādi kā ietekme uz esošajiem vides apstākļiem, cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību, sociāli ekonomiskajām izmaiņām u. c.
Lauciniekiem sola drošāku elektroapgādi
Lauku apvidu iedzīvotājiem ziemas sezonā reizēm rodas elektroenerģijas pārtraukumi pārslogoto vai pārrauto līniju dēļ, kurām savukārt ir apgrūtinoša piekļūšana. Vai līdz ar projekta īstenošanu šādas lietas tiks izskaustas, skaidro J. Kirkovalds: "Projekts risina visas Latvijas–Igaunijas elektroapgādes drošumu, uzlabojot to arī abu valstu energosistēmās, savukārt mājsaimniecību elektroapgāde notiek sadales tīkla ietvaros."
Esošās divas starpsavienojuma līnijas ir ģeogrāfiski izvietotas vienā šaurā joslā un pievienotas vienā apakšstacijā Latvijas teritorijā – Valmierā. Plānotais trešais starpsavienojums izmantos citu koridoru un savienos divas citas Latvijas un Igaunijas pārvades tīklu apakšstacijas. Projektam būs pozitīva ietekme uz elektriskā sprieguma līmeņiem tīklā un elektrostaciju dinamisko stabilitāti apgrūtinātos tīkla darba režīmos Baltijas energosistēmu reģionā, jo avārijas gadījumos, it īpaši atslēdzoties lielas jaudas elektrostacijām Latvijas un Lietuvas teritorijā, tiek apdraudēts elektroapgādes drošums Baltijas reģionā. Lai to novērstu, pārvades operatori šobrīd ir spiesti būtiski samazināt elektroenerģijas tirgum pieejamo caurlaides spēju.
Ja pēc 2020. gada Baltijas valstu energosistēmas sāks sinhronu darbību ar Centrāleiropas energosistēmu, šis projekts kalpos par priekšnoteikumu Baltijas valstu energosistēmu drošas darbības uzturēšanai.