Iecerēts, ka no tērauda veidotā skulptūra līdz šā gada jūlijam tiks uzstādīta Amatas ielas galā pašlaik nokaltušās priedes vietā. Realizējot projektu, tiks saglabāta un pat atjaunināta kāpu vide, kā arī piemiņas stādījumi, kas tur jau ir, vēsta aģentūra LETA.
Ņemot vērā to, ka abi Latvijas izcilākie dzejnieki – Rainis un Aspazija – Jūrmalā daudz uzturējušies un arvien atgriezušies, pilsēta uzskata, ka tai ir visas iespējas kļūt par pilsētu, kas asociējas ar Raiņa un Aspazijas vārdu. Tāpēc kopš 2010. gada Jūrmalas pilsētas domē ir izveidota darba grupa Jūrmalas kā Raiņa un Aspazijas pilsētas tēla veidošanai. Doma par piemiņas simbola – skulpturāla veidojuma radīšanu Raiņa priežu vietā – darba grupā tika akceptēta jau 2010. gadā, un tika meklēti varianti šīs idejas realizācijai.
Objekta "Raiņa priedes" idejas izstrādāšanai Jūrmalas kā Raiņa un Aspazijas pilsētas tēla veidošanai darba grupa pēc konsultācijām ar nozares profesionāļiem un Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu kā finansiāli un mākslinieciski un visizdevīgāko variantu izvēlējās tēlnieku Kristapu Gulbi. Darba grupai K. Gulbis tika ieteikts kā viens no nedaudzajiem profesionāļiem valstī, kurš var realizēt šāda apjoma projektu no idejas pieteikuma un projektēšanas skiču stadijā līdz tā realizēšanai materiālā un uzstādīšanai. Turklāt Kristaps Gulbis ir jūrmalnieks, uzsver pašvaldība.
Jūrmalas domē vides objekta "Raiņa priedes" mākslinieciskās idejas risinājums apstiprināts šā gada 24. janvārī, un pašlaik sākta K. Gulbja piedāvātā varianta izveide. Pašvaldība uzsver, ka Jūrmala ir cieši saistīta ar Raiņa un Aspazijas dzīvi un piemiņu. "Mūsu pilsētā ir divi šiem dzejniekiem veltīti muzeji: Raiņa un Aspazijas vasarnīca un Aspazijas māja, kuru pašvaldība pašlaik rekonstruē un restaurē. Jūrmalā atrodas dzīvojamā māja, kuru cēlis Rainis sev un Aspazijai. Jūrmalā ir daudz vietu, kas saistītas ar dzejnieku dzīvi, tostarp Majoru vidusskola, kurā viņi uzstājās un tika godināti, un Raiņa priedes, kas zināmas visā Latvijā kā vieta, kur Rainis mīlēja uzturēties pie jūras un smelties iedvesmu. Raiņa priedes jau gandrīz 50 gadus ir viena no vietām, kur tradicionāli notiek Dzejas dienu sarīkojumi," norāda domes pārstāve Veronika Ramāne.
Par "Raiņa priežu" izveidi ideju konkurss nav ticis organizēts. V. Ramāne norādīja, ka gan Eiropas Savienības valstīs, gan ASV esot ierasta prakse, ka mākslinieku publiska mākslas darba realizēšanai izvēlas pēc radošās kapacitātes, atbilstošas pieredzes, mākslinieciskās kvalitātes un spējas veikt konkrētā vides mākslas projekta īstenošanu.
K. Gulbis ir zelta medaļas "Gada mākslinieks" laureāts, vairākkārt piedalījies prestižā Ņujorkas ArstLink fonda (ASV) rīkotajās programmās un apbalvots ar Parīzes UNESCO ASCHBERG balvu. Viņš daudzus gadus nodarbojas ar mākslu publiskajā telpā un ir īstenojis tēlniecības projektus pilsētvidē vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Viņa daiļrade ir novērtēta starptautiski – mākslinieks ir piedalījies Venēcijas biennālē, kas ir nozīmīgākais mūsdienu mākslas pasākums Eiropā, kā arī bijis lielākās mūsdienu mākslas izstādes Baltijā – Tēlniecības Kvadriennāle – kurators 2004. un 2008. gadā. Mākslinieks ir pasniedzis kursus "Māksla publiskajā telpā" Kalifornijas Universitātē un Ņūmeksikas Universitātē ASV.