Šī ziema bija pirmā, kuru šī nama iedzīvotāji pavadīja jau siltinātā mājā, un atšķirība esot krietni jūtama.
Ir izmaksas, bet arī ieguvumi
"Ieguvumu ir pietiekami daudz, lai izlemtu par siltināšanu. Pirmkārt, ir uzlabojies ēkas vizuālais izskats. Tas gan ir mazākais. Otrkārt, un daudz būtiskāk, ir tas, ka pēc energoaudita situma patēriņam būtu jākrītas par 37,83 procentiem. Treškārt, uzlabojies komforta līmenis dzīvokļos, jo temperatūras starpība starp dzīvokļiem ir tikai divi grādi. Agrāk tie bija pieci un vairāk," ieguvumus uzskaita Uzvaras prospekta trešā nama iedzīvotājs.
Ar Eiropas naudu – lētāk
Būtiski, ka pēc nosiltināšanas apkure šajā ēkā pieslēgta tikai novembrī, nevis oktobrī, kā tas bija iepriekšējos gadus. Kā zina teikt A. Bajārs, siltināšanas maksājumi iedzīvotājiem uz vienu kvadrātmetru atšķiras atkarībā no tā, vai dzīvoklim ir veikta logu un radiatori nomaiņa, kā arī citi papildu darbi. "Kamēr neesam saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu par siltināšanu, par veiktajiem darbiem mēs maksājam kredītu SEB bankā, kas ir no 49 santīmiem līdz 57 santīmiem par kvadrātmetru. Kad tiks saņemts līdzfinansējums no Eiropas, tad dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā tikai 21 santīms par kvadrātmetru," tā Baložu iemītnieks.
Tāpat aprēķini liecina, ka pēc siltināšanas patērēts 2,12 reizes mazāk siltuma, tādēļ ietaupījums piecos mēnešos, proti, no oktobra līdz februārim, salīdzinot ar šo pašu periodu pērnajā gadā, kad māja vēl bija siltināta, ir 52,85 procenti.
Jāvienojas visiem
Tā kā dzīvokļu īpašniekiem ir jādibina biedrība un pašiem jāpārņem māja apsaimniekošanā, darbi daudz raitāk ritēs uz priekšu, ja par siltināšanu iestāsies lielākā daļa mājas iedzīvotāju. "Mums tādā ziņā bija salīdzinoši vienkārši, jo mūsu mājā ir tikai 23 dzīvokļi. Ja tā būtu māja ar 70 dzīvokļiem, pieņemu, ka vienoties būtu daudz grūtāk. Lai gan ieguvumi no siltināšanas ir acīmredzami, daudzi cilvēki pret to joprojām izturas skeptiski," zina teikt A. Bajārs.
Informāciju par Uzvaras prospektā veiktajiem darbiem un izmaksām skatīt šeit.
