VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska pastāstīja, ka šādu iespēju pārrunājuši Ropažu novada priekšsēdētājs Antons Cibuļskis un VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāuzrunā gan Finanšu ministrija, gan Valsts kase, kas izsniegtu aizdevumu, vēsta aģentūra LETA.
Tikšanās laikā ar A. Antonovu A. Cibuļskis ("Reģionu alianse") atzinis, ka pašvaldība ir pieļāvusi nepilnības Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" vadībā un īstenošanā un pauda gatavību atmaksāt 228 614 latus.
Lai gan VARAM izprot Ropažu finansiālo situāciju un vēlas atrast labāko risinājumu, lai pašvaldība nenonāktu finansiālās grūtībās, tomēr uzskata, ka atbildīgās amatpersonas ir jāsoda par nolaidību, kas pašvaldībai radījusi tādus zaudējumus.
"Šāda pašvaldības rīcība, nepārdomāti un neefektīvi izlietojot pieejamo finanšu atbalstu pašvaldības darbības un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu uzlabošanā, viennozīmīgi nav uzskatāma par labu praksi," paudis A. Antonovs. Viņaprāt, būtiska ir ne tikai pašvaldības spēja atzīt kļūdas, bet arī vēlme sodīt atbildīgās amatpersonas, tā dodot signālu par labas pārvaldības principu iedzīvināšanu šajā pašvaldībā.
Jau ziņots, ka pērn oktobra beigās Latvijas Vides investīciju fonda piesaistītais eksperts sagatavoja atzinumu par Ropažu novada pašvaldības projektā KPFI-4/67 "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" uzstādītajiem katliem un to atbilstību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursa nolikuma noteikumiem.
Atzinumā teikts, ka uzstādītās iekārtas un tehnoloģijas neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam – uzstādīto akmeņogļu katlu darbināšana ar šķeldu nav iespējama. Savukārt projektā bija paredzēts, ka apkures katliem ir jābūt darbināmiem ar šķeldu. Eksperts apgalvojis – ja akmeņogļu vietā tiks dedzinātas koksnes granulas, tad no katla iegūstamā jauda būs mazāka nekā projekta iesniegumā paredzētā. Tas arī nozīmē, ka katlu lietderības koeficients apkures periodā 85% apmērā netiks sasniegts, jo katla konstrukcija nav paredzēta granulu dedzināšanai.
Vienlaikus gan eksperts izdarījis pieņēmumu, ka, kurinot katlu ar granulām, varētu tikt saražots projektā paredzētais siltumenerģijas daudzums, taču ar lielāku darba stundu skaitu gadā nekā projekta iesniegumā paredzētās 6848 stundas.
Izvērtējot eksperta secinājumus, VARAM uzskata, ka uzstādītie katli neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam un pastāv būtisks risks, ka katlu tehniskie rādītāji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī projekta līgumā norādīto rādītāju sasniegšanai. Tāpēc ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka Ropažu pašvaldībai ir jāatmaksā tai piešķirtais finansējums 228 614 latu apmērā.
Lai gan Ropažu novada pašvaldība pasūtīja neatkarīgu pārbaudi katliem, kurā noskaidrojās, ka katli atbilst projekta prasībām, VARAM šo atzinumu neņēma vērā un uzstāja uz piešķirto līdzekļu atmaksu.
Iepriekš:
Ropažus mudina izvēlēties citu kurināmā veidu un kritizē siltināšanas ideju