Vēl pirms kāda laika daudzstāvu māju Ādažos, kur mitinās Ojārs, apsaimniekoja uzņēmums SIA "Ādažu namsaimnieks", ar kuru viņš bijis mierā. Taču viss mainījies, kad saujiņa iedzīvotāju lēmuši par nama apsaimniekotāja maiņu. "Tas, ka es pret to iebildu, neko nemainīja, jo vajag jau savākt tikai 51 procentu mājas iedzīvotāju balsu un viss," norāda ādažnieks.
Lai gan abu apsaimniekotāju piedāvātās summas bijušas teju vai vienādas, iedziļinoties rēķinos, Ojārs secinājis, ka pārāk liela nauda aiziet tam, lai uzņēmums uzturētu savu biroju. "Mūsu vietējais apsaimniekotājs prasa 25 santīmus par kvadrātmetru, bet "Latvijas namsaimnieks" – tikai par diviem santīmiem mazāk. Taču, ja iedziļināmies tajā, kā mūsu nauda tiek tērēta, tad es labāk maksāju nedaudz vairāk vietējam apsaimniekotājam, jo zinu, ka nauda paliks šeit pat, Ādažos," uzskata Ojārs.
Viņa aprēķini liecina, ka "Latvijas namsaimniekam" no samaksātajiem 23 santīmiem administratīvajiem izdevumiem tiek tērēti divi santīmi, savukārt vietējais apsaimniekotājs šim mērķim tērē uz pusi mazāk. Krietni lielāka summa no samaksātā aiziet arī mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas neietver remontdarbus, tehnisko apkopi un sanitāro apkopšanu.
"Latvijas namsaimnieks" šim mērķim atlicina deviņus santīmus no katriem 23 santīmiem par kvadrātmetru, iepretim vietējam, kas šim mērķim atvēl piecus santīmus. Likumsakarīgi, ka "Ādažu namsaimnieks" vairāk naudas tērē tieši remontdarbiem un tehniskajai apkalpošanai. Iedzīvotājiem tas, viņaprāt, nozīmē kvalitatīvāku apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu.
Salīdzinošā tabula: Kādiem mērķiem un cik daudz naudas tērē SIA " Ādažu namsaimnieks" un SIA "Latvijas namsaimnieks".
Iepriekš:
20.02.2013 07:29
Ādažnieks: "Latvijas namsaimnieks" pārāk daudz tērē administrācijai
Autors Apriņķis.lv
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Krišjānis Grantiņš.
Latvijā pazīstamais fotogrāfs Ojārs Jansons nav mierā ar savu apsaimniekotāju. Viņš aprēķinājis, ka pārāk liela summa tiek novirzīta uzņēmuma biroja uzturēšanai, nevis viņa mājas kvalitatīvai apsaimniekošanai.