Pašlaik trasē ir ieklāti apmēram 500 kubikmetru sniega, un, tiklīdz laika apstākļi ļaus, sāksies papildu sniega ražošana.
Trase tapšanā iesaistījusies ne vien Siguldas pašvaldība, bet arī biedrības "A2" un "Lidojošais slēpotājs". Šādi eksperimenti ar sniega uzglabāšanu vasarā, lai rudenī slēpotgribētāji ātrāk varētu nostāties uz slēpēm, saistīti ar vērienīgu projektu, ko Siguldas novada dome realizē ar Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Siguldā top unikāla slēpošanas trase 1,4 kilometru garumā (1,1 km no tās ar iebūvētu aukstuma iekārtu mākslīgā sniega seguma saglabāšanai) un servisa māja. Vasarā trasi varēs izmantot skrituļošanai, tā būs piemērota arī skriešanai. Domes kopējais ieguldījums veidos aptuveni 720 000 latu, piesaistītais programmas finansējums būs apmēram 540 000 latu liels.
Ideja, ka Siguldā nepieciešama slēpošanas trase ar iebūvētu aukstuma iekārtu un ka tai jābūt tieši Laurenčos, pieder biedrības "A2" valdes loceklim Jānim Lazdānam. Tāpēc saruna ar viņu brīdī, kad projekta sagatavošana un uztraukumi par līgumu parakstīšanu ir jau aiz muguras un Laurenčos pilnā sparā rit trases iekārtošana un servisa mājas celtniecība.
Ko īsti nozīmē pārrobežu projekts?
Projektā, kura kopējā tāme ir 1,5 miljoni eiro, vienojas Sigulda ar Viru un Sanktpēterburgu. Katrā no šīm pašvaldībām taps kaut kas jauns saistībā ar aktīvo atpūtu un distanču slēpošanu.
Viru jau ir trase, kuru izmanto gan ziemā, gan vasarā. Par projekta līdzekļiem tā tiks pagarināta. Vēl igauņi pirks trases uzturēšanas tehniku, iekārtos stadionu, kas līdz šim tur nebija. Krievi Sanktpēterburgā pie esošas slēpošanas trases uzcels vairākas mājiņas, kur izvietosies noma, sportistu atpūtas telpas. Projekts paredz, ka šo triju pilsētu sportisti piedalīsies viens otra sacensībās. Mūsu sportisti šogad jau bija uz rollerslēpošanas sacensībām Viru, piedalījās arī Hanja 100 km braucienā ar riteni. Sanktpēterburgā šogad notikušas vēl vienas sacensības, uz kurām gan neaizbraucām, jo pārāk vēlu tās tika izziņotas. Bet esam ieplānojuši braukt uz vienām slēpošanas sacensībām. Igauņu puse projektā iekļāva arī orientēšanās sacensību organizēšanu un triatlonu. Siguldā projekta ietvaros pirmās sacensības jaunajā trasē paredzētas nākamgad rudenī rolerslēpošanā. Pirmās ziemas sacensības notiks 2014. gadā.
Galvenais Siguldas plus būs tas, ka, pateicoties iebūvētajām aukstuma iekārtām, šeit varēs sākt slēpot agrāk nekā citur?
Jā, tā tas ir. Tāpēc, domājot par to, kā to labāk izdarīt, mēs jau šogad izmēģinājām saglabāt sniegu no pavasara līdz rudenim. To plānojam darīt arī turpmāk, lai uz sasaldētās trases uzbērtu sniegu tad, kad no gaisa tas vēl nekrīt. Šogad mums ir izmēģinājumu gads, lai saprastu, kā sniegs pareizi jāsagatavo glabāšanai, kādi ir tā zudumi vasaras laikā, kā to labāk atvest līdz trasei utt.
Kādi tad ir secinājumi pēc sniega kalna atrakšanas? Vai zudumi lieli?
Zudumu diemžēl ir daudz. Esam sapratuši savas kļūdas. Tagad zinām, ka sniega kalns jāveido ar ne tik stāvām malām, bet lēzenāks, lai skaidas, ar ko sniegs tie apsegts, labāk turētos. Skaidrs, ka jāpūš lielāka rezerve. Šobrīd sniega zudumi ir ap 50 %.
Kādas vēl idejas saistās ar jaunā sporta un aktīvās atpūtas centra izveidi Laurenčos?
Laurenči ir ideāla vieta šāda centra veidošanai, jo te ir skola, viesnīca, izeja uz lielo mežu, kas paver iespējas attīstībai nākotnē. Joprojām ir dzīva ideja savienot ar slēpošanas trasi Siguldu un Rāmkalnus. Katrā ziņā saplānotas ir ļoti daudzas iespējas. Siguldas uzstādījums ir, ka esam ziemas sporta un aktīvās atpūtas centrs. Varbūt ne tik svarīga ir sacensību organizēšana, bet galvenais būtu, lai sportisti izvēlētos mūsu centru treniņiem, gribam attīstīt sporta tūrismu. Protams, gaidīsim arī ģimenes, kas brīvdienās vai vakara stundās brauks pie mums slēpot, ne tikai no Siguldas, bet arī no Rīgas un citām vietām. Iegūs gan tie, kas veselīgi izkustēsies svaigā gaisā, gan arī Sigulda, kurā viesu skaita pieaugums radīs labvēlīgus apstākļus apkalpojošās sfēras uzņēmējiem. Tuvākais jau būs Laurenču hostelis, bet tas jau pašlaik ir noslogots ar bobslejtrases viesiem, tāpēc arī pārējām viesnīcām būs viesu pieplūdums. Domāju, ka viesnīcu bizness Siguldā ir attīstīts pietiekošā līmenī, kopā varam izmitināt vairāk nekā 700 viesus.
Vēl runājot par nākotnes iecerēm, plānojam trasi vēlāk pagarināt, līdz 2,5 un 3,75 metru gariem apļiem. Reljefs un apkārtne tam ir ļoti piemēroti. Droši varu apgalvot, ka pēc gadiem mēs būsim spēcīgs konkurents Otepei. Kaut gan mums nav interese šeit organizēt lielas starptautiskas sacensības, kādas notiek minētajā igauņu pilsētā. Mūsu interese vairāk ir izveidot labu treniņcentru, kur trases atbilst visām starptautiskajām prasībām.
Latvijā jau ir attīstīti slēpošanas centri, piemēram, Priekuļos, Madonā. Vai Sigulda būs tiem konkurente?
To nevajag uztvert kā konkurenci. Tā jau nav konkurence, ja ir vairākas slēpošanas bāzes. Jo vairāk būs bāzes, jo vairāk būs slēpotāju. Jo vairāk būs slēpotāju, jo sacensībās būs vairāk dalībnieku. Kāpēc Igaunijā katrā pilsētā ir slēpošanas bāze? Vai tās savstarpēji konkurē? Nē. Viņi tikai vairo slēpošanas popularitāti, un cilvēki slēpo arvien vairāk. Ja tā būs Latvijā, tad pēc gadiem sacensībās būs nevis 300, bet gan 600 dalībnieku.
Bet vai mūsu ziemas ir pietiekoši bargas, lai tiešām šeit attīstītu ziemas sporta centrus?
Tā problēma pastāv. Tāpēc jau mēs paredzam saldēšanas iespējas vienam trases posmam. Tas būs tas, ar ko piesaistīsim slēpotājus. Ar 1,1 km trases treniņiem pilnīgi pietiek. Pirmās sacensības distanču slēpošanā šogad notiek novembra beigās Skandināvijā pie Polārā loka. Ja mūsu trase būs ar sniegu jau novembra sākumā, tad slēpotāji brauks trenēties pie mums, nevis uz Somiju, kā pašlaik dara Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sportisti. Šeit būs vislabākās iespējas trenēties. Papildus slēpošanas trasei, vēl ir arī Lorupes vecais ceļš ar kalnu, kur var vēl uzkāpt uz rolleriem un veikt kārtīgu kalnu treniņu.
Pirms nedēļas tu ļoti priecājies par jauno traktoru, kas pirkts par šī projekta naudu un paredzēts slēpošanas trašu sagatavošanai.
Šis traktors, manuprāt, ir vislielākais pienesums Siguldai, jo kvalitatīvi sagatavot trasi var tikai ar atbilstošu tehniku. Līdz šim to darījām ar sniega motociklu "Buran". Bet ar tiem braukāt ir mocības, dažādas problēmas, neiet, rokas netīras. Man kā sacensību rīkotājam un trašu sagatavotājam tas ir vislielākais prieks, ka tāds traktors ir iegādāts. Tagad varēsim Siguldā kvalitatīvi sagatavot slēpošanas trases gan pie skolām, gan Laurenčos. Traktors ir speciāli izgatavots distanču slēpošanas trasēm. Latvijā šāds modelis ir pirmais, Igaunijā tādu ir 13, bet šis jaunais modelis ar šādu konfigurāciju ir visā Baltijā pirmais. Tam ir papildus dažādas ekstras, kas ļauj trasi sagatavot arī ledainā sniegā, klasikas špūri ievilkt, kad trase ir ļoti cieta. Tam ir viss nepieciešamais, lai varētu kvalitatīvi strādāt.
Laurenču sporta un aktīvās atpūtas centrs jau top, bet vai sporta tūrisma attīstībai Siguldā tomēr nav vajadzīgs arī sporta komplekss ar sporta spēļu zālēm, vieglatlētikas skriešanas celiņu, smagatlētikas zāli?
Jā, Siguldā nav kvalitatīvas sporta zāles, kas vajadzīga gan komandu sporta veidiem, kas Siguldā ir attīstīti, gan vieglatlētikai, kas ir pamats visiem sporta veidiem, gan arī sportistiem, kuri brauc trenēties kamaniņu un bobsleja trasē un nākotnē arī uz Laurenčiem.
Problēma ir tāda, ka ar Olimpiskās komitejas svētību Latvijā daudzviet sacelti sporta centri, bieži vien konkrētai pilsētai krietni par lielu. Šobrīd valsts sapratusi, ka nav bijis pareizs gājiens valstij garantēt šos kredītus, kas n-tos gadus būs jāmaksā, tāpēc tagad šajā jautājumā tiek ieturēta distance. Bet es domāju, ka, ja mēs pareizi savu novada saimniecību izvērtēsim un sapratīsim, cik liels sporta centrs šeit ir nepieciešams, tad tā būvniecībai varētu piesaistīt Eiropas naudu tāpat, kā to darījām Laurenču sporta centra gadījumā. Protams, tas ir skumji, ka valsts nevar atrast līdzekļus sporta centra celtniecībai Siguldā kā ziemas sporta centrā.
Mūsu pilsētai sporta tūrisma attīstībai ir vēl viens liels pluss – slimnīca, kurā ir spēcīgi attīstīta rehabilitācijas nodaļa, kas ir ļoti nepieciešama augstas klases sportistiem. Sagatavošanās procesā vajadzīgas dažādas procedūras – masāžas, fizioterapija. Tas viss mums ir attīstīts. Mēs katrs esam gājuši savā virzienā, bet, saliekot kopā, izveidojas ļoti spēcīgs komplekss.
Vai biedrība "A2" būs Laurenču aktīvās atpūtas centra apsaimniekotājs pēc projekta beigām?
Par to vēl nevaru pateikt, visticamāk, tas būs kāds pašvaldības veidojums – aģentūra vai kas cits. Projekta ietvaros tā ir paredzēts. Bet biedrība kā idejiskais iniciators ir šajā projektā iekšā. Protams, es gribu arī nākotnē tur darboties un būt klāt centra turpmākajā izaugsmē. Tās ir manas idejas, kas tur tiek realizētas, un varbūt ne vienmēr visas idejas, kas ir galvā, ir izliktas uz papīra.
Vai tev pašam prieks, ka idejas realizējas dzīvē?
Ja cilvēks vairāk nekā piecus gadus sapņo par šādu projektu un beidzot tas reāli piepildās, protams, ka par to ir prieks. Kādreiz, kad gāju skolā, sapņoju par sniega motociklu "Buran". Kad mācījos vidusskolas pēdējā klasē, Siguldas pilsētas dome slēpotājiem to nopirka. Tas jau bija prieks. Pirms gadiem desmit bija sapnis – ja vien varētu gatavot trases ar sniega traktoru... Sapņi, kā redzams, lēnām piepildās.
Ja runājam par slēpošanas trasēm, tad kur tik mēs tās neesam vilkuši. Pirmā bija Turaidā, augšā kalnā uz Raganas pusi, tad vienu laiku slēpojām pa Dainu kalnu, tā ir ļoti patīkama vieta, kalns, reljefs, ainava. Tad gatavojām trasi Silciema mežos, bet 2004. gadā pārgājām uz Reiņa trasi, kur arī līdz šim strādājām. Var teikt, ka pašlaik tur ir izdarīts maksimums labas trases izveidē, diemžēl tā neatrodas pilsētas teritorijā.
Īpašais sniega traktors speciāli izgatavots distanču slēpošanas trasēm. Latvijā šāds modelis ir pirmais, Igaunijā tādu ir 13, savukārt ar šādu konfigurāciju siguldiešu traktors ir pirmais visā Baltijā.
Jānis Lazdāns: "Droši varu apgalvot, ka pēc gadiem Laurenči būs spēcīgs konkurents igauņu Otepei."