Gada laikā balto stārķu ligzdošanas paradumi izraisot ap 2000 elektropārvades līniju bojājumus, kā arī apdraudot cilvēkus, portālam Apriņķis.lv norādīja AS "Latvenergo".
"Ligzdas uz elektrolīniju balstiem visvairāk atrodamas Zemgales un Kurzemes pusē, savukārt Rīgas apkārtnē visvairāk to ir AS "Sadales tīkls" Siguldas nodaļā, kā arī Madlienas, Ogres un Jelgavas nodaļās," stāsta AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.
Vairāku gadu garumā veidotas stārķa ligzdas svars var svārstīties no 500 kilogramiem līdz pat divām tonnām. "Tā ir liela papildu slodze balstiem, kas netiek paredzēta, projektējot elektropārvades līnijas," stāsta I. Bidere. Stārķu ligzdošana uz elektropārvades līniju stabiem turklāt bieži izraisot vadu pārrāvumus un elektroapgādes traucējumus. No ligzdas izkritušie zari var izraisīt īssavienojumu un radīt elektropārvades līnijas bojājumus.
Ja balsts ir satrupējis, nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir bojātas, stārķa ligzda ir jānoņem, lai pasargātu gan cilvēkus, gan pašu stārķi. Tāpat tā jānoņem, ja balsts ir labā stāvoklī, bet ligzda – nestabila. "Noņemot ligzdas ārpus stārķu ligzdošanas perioda – no 1. septembra līdz 31. martam, netiek nodarīts kaitējums putnu populācijai, jo stārķis, atgriežoties no siltajām zemēm, ātri vien uzvij jaunu ligzdu izraudzītajā vietā," teic "Latvenergo" pārstāve.
Uzņēmums pēc savas iniciatīvas reizēm uzstādot arī pašu veidotas pamatnes, kur stārķim veidot jaunu ligzdu. Pamatnes gan rada ievērojamu papildus slodzi balstiem, arī stārķi ne vienmēr izvēloties šīs ligzdu pamatnes par savu jauno mājvietu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere portālam sacīja, ka neatceras gadījumu, kad kāds cilvēks būtu cietis, krītot stārķa ligzdai. Tomēr speciālisti vienprātīgi brīdina iedzīvotājus, ka nekādā gadījumā pašiem patvaļīgi nevajadzētu cīnīties ar stārķiem vai to radītajām neērtībām, bet gan ziņot AS "Sadales tīkls".