"Tā daudzi saka, kuri pie mums iegriežas," ar prieku piebilst Ropažu novada domes deputāts, SIA "Vilkme" struktūrvienības vadītājs Valdis Šīrants un vides pārvaldības speciālists Jānis Blaus.
Septiņu māju siltināšanas pieredze
"Zaķumuižā veiksmes stāsts par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu sākās ar to, ka vienas 24 dzīvokļu mājas 18 dzīvokļu īpašnieki piekrita veikt nama renovāciju. Seši saimnieki sākumā šaubījās. Lai uzsāktu darbu pie projekta, ir vajadzīga vismaz 51% iedzīvotāju piekrišana, bet bankas, kas piešķir finansējumu, prasa, lai šis procents būtu vēl lielāks," sarunu sākot, saka Ropažu novada domes deputāts Valdis Šīrants.
"Pirmās mājas siltināšanu uzsākām 2010. gada rudenī, un 2011. gada pavasarī mājas siltināšana tika pabeigta. Pozitīvās atsauksmes no šīs mājas iedzīvotājiem bija ļoti rosinošas pārējiem Zaķumuižas iedzīvotājiem, jo viņi paši nāca un interesējās par to, kā nosiltināt savējās. Šobrīd ir renovētas jau septiņas daudzdzīvokļu mājas, ko apsaimnieko novada komunālā saimniecība "Vilkme." Tās visas siltināja viens uzņēmums – SIA "Būvuzņēmums NR". Pašvaldības rīkotajos konkursos piedalījušās arī citas firmas, bet šī vienmēr piedāvāja ekonomiskāko risinājumu, darbus veica godprātīgi un profesionāli. Nevienā no ēkām nav konstatēti ar būvniecību saistīti defekti."
"Mājas ir atšķirīgas, tāpēc tajās ir dažādu veidu siltināšanas izpildījums," turpina Valdis Šīrants. "Pirmajā mājā novērsām siltuma zudumus, kas tika atklāti, izstrādājot energoauditu, sākot no pagrabstāva, logiem, ārdurvīm līdz bēniņiem. Nākamo māju dzīvokļu saimnieki jau gribēja vairāk, un turpmākajos projektos tika ietverta arī apkures sistēmas pilnīga nomaiņa. Dzīvokļos tika uzstādītas individuālās apkures uzskaites sistēmas jeb alokatori. Katrā istabā ir radiators ar siltuma regulatoru, ko var uzstādīt atbilstoši laika apstākļiem vai arī izslēgt apkuri, ja tā nav vajadzīga.
Pēdējā māja, ko nodevām ekspluatācijā pagājušā gada nogalē, ir viena no vecākajām Zaķumuižā – tā celta 1968. gadā. Tajā nomainījām arī kanalizāciju, aukstā un siltā ūdens un apkures caurules. Šie darbi neattiecās uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, taču iedzīvotāji ļoti labi apzinājās, ka tas ir jāizdara, un tos apmaksāja par savu naudu."
"Patlaban lielākā problēma ar siltināšanu ir līdzfinansējums, jo bankas šobrīd ļoti strikti pieiet šim jautājumam," pieredzē dalās Valdis Šīrants. "Problēmas rodas, ja mājā ir dzīvokļi ar parādiem, kā arī tādi, kuros neviens nedzīvo, jo saimnieki devušies uz ārzemēm. Vēl viens atteikuma iegansts ir tas, ka attāluma ziņā no galvaspilsētas atrodamies ārpus tā dēvētā Rīgas gredzena. Vērsāmies pie vairākām bankām, bet, tikai piesaistot pašvaldību, mums kopīgiem spēkiem beidzot izdevās rast risinājumu un dabūt līdzfinansējumu vēl divu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu realizēšanai, kas jau ir apstiprināti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.
Jāpiebilst arī tas, ka līdzfinansējums kļūst arvien mazāks. Ieguvēji bija pirmo nosiltināto māju iedzīvotāji, kuriem līdzfinansējums bija 50%. Tagad tas sarucis līdz 35%, toties prasības, lai to iegūtu, ir pieaugušas."
Apkures rēķini pat uz pusi mazāki
"Ieguvumi no siltināšanas ir apkures rēķinu un renovēto māju uzturēšanas izdevumu samazināšanās," paskaidro Valdis Šīrants. "Taču klāt nāk summa, kas katru mēnesi jāmaksā par bankā ņemto kredītu. Zaķumuižas iedzīvotāji ir izvēlējušies divu veidu aizdevumus – uz 12 un 15 gadiem. Ziemas sezonā šī daļa tiek ieekonomēta uz apkures rēķina. Tas, vai tā pilnībā nosedz maksājumus gada griezumā, ir atkarīgs no mājas.
Namos, kur netika veikta apkures sistēmas nomaiņa, ekonomija par siltumu svārstās no 30 līdz 40%, bet mājās, kuru dzīvokļos ir uzstādīta individuālā apkures uzskaite un iedzīvotāji paši var regulēt siltumu katrā istabā, ekonomija dzīvoklī ir no 50 līdz 60% pie attiecīgiem laikapstākļiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pirms mājas renovācijas.
"Regulējamie radiatori ir ļoti ekonomiski. Ne visiem cilvēkiem patīk +20 grādos. Citam ir labāka pašsajūta un vieglāk elpot vēsākās telpās," piebilst Jānis Blaus. "Pazīstami cilvēki no kaimiņu mājas stāstīja, ka šogad viņiem ir trīs reizes lētāka apkure. Viņiem pietiek ar siltumu, kas nāk no vertikālajām apkures caurulēm, un radiatori nemaz nav jāieslēdz. Saimniekam ir uzskaite, viņš paņem pagājušā gada ciparus, salīdzina un redz, ka šogad izdevumi ir trīs reizes mazāki."
"Nosiltinātā mājā ir arī pavisam cita dzīvokļa cena, salīdzinot ar tādu pašu dzīvokli nesiltinātā ēkā," piebilst Valdis Šīrants. "Tas ir ievērojams saimnieka finansiālais ieguvums, dzīvokli pārdodot vai izīrējot. Arī vizuāli cilvēkiem daudz patīkamāka ir renovēta māja. Uz to pusi, kur palicis vēl nenosiltinātais nams, nemaz tā īsti skatīties vairs negribas. Acis labprāt kavējas pie renovētajām mājām, jo cilvēki grib dzīvot skaistā un sakārtotā vidē."
Tīrāks gaiss un gleznaināka vide
"No namu renovēšanas iegūst arī vide, jo īpaši, ja vienkopus ir daudzas nosiltinātas mājas, kā tas ir Zaķumuižā," stāsta vides speciālists Jānis Blaus. "Samazinoties kurināmā patēriņam, samazinās CO2 izmešu daudzums, un ieguvums ir tīrāks gaiss vidē, kurā dzīvojam. Patlaban mājas apsildām ar dabas gāzi, bet, rekonstruējot apkures sistēmu, varētu domāt arī par videi vēl saudzīgāka kurināmā izvēli, piemēram, kokskaidu granulām. Jau pēc pirmās mājas nosiltināšanas redzējām, ka vide iegūst arī tīri vizuāli. Līdzko māja ir skaista, nākamais solis, ko gribas iedzīvotājiem, ir sakopt vidi ap to.
Jau pagājušajā vasarā SIA "Vilkme" dārzniece cītīgi strādāja pie pēdējām renovētajām mājām, lai izveidotu glītu ainavu. Nākotnes prioritāte mums ir renovēto māju apzaļumošana, lai, sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, ap daudzdzīvokļu namiem būtu zaļojoši koki un augi. Savu ieguldījumu ar prieku dod arī dzīvokļu saimnieki, jo visu vasaru uz daudzu renovēto māju lodžijām zied puķes. Savukārt to īso brīdi, kamēr daba atpūšas, labi izgaismotās Zaķumuižas renovētās mājas rotā koku izteiksmīgie zaru vainagi. Sakoptai videi katrā gadalaikā ir savs skaistums, un, to uzlūkojot, tas ieplūst arī cilvēkos un vairo prieku viņu ikdienas dzīvē."
