Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šādu gadu skaitīšanas principu ievērojusi Siguldas pagasta pensionāru biedrība, kas šogad atzīmēja 20. jubileju. Kā apliecināja organizācijas vadītāja Ruta Kupce, vērā esot ņemtas laikabiedru liecības par to, ka organizācija sākusi darboties jau 1992. gadā, kaut oficiāli dokumenti to neapliecinot, vien norādes citu organizāciju informatīvos izdevumos.

Šo pieeju gadu skaitīšanai gan negrib pielietot Siguldas pilsētas pensionāri, kaut arī ir laikabiedru liecības par pilsētas pensionāru pirmo kopā sanākšanu pilsētas kultūras namā 1992. gadā. Biedrības "Pensionāru biedrība "Sigulda"" valdes priekšsēdētājs Alfons Jumiķis uzskata, ka organizācijas gadus var sākt skaitīt tikai no tā brīža, kad to pierāda precīzs, skaidrs dokuments. Tomēr šis viņa un arī biedrības valdes viedoklis ir radījis sajukumu ar organizācijas vecuma noteikšanu, kas pāraudzis publiskā konfliktā.

Runājot ar Alfonu Jumiķi par šo jautājumu, vispirms viņš rāda iepriekšējā organizācijas vadītāja Voldemāra Gintera atskaiti par paveikto no 1994. līdz 2004. gadam. Tajā pirmais teikums vēsta, ka "Siguldas pilsētas pensionāru padome nodibinājusies 1994. gada 10. janvārī". Tieši šo dokumentu A. Jumiķis min kā noteicošo, biedrības gadus skaitot. Bet tādā gadījumā nav īsti saprotams, kāpēc 2010. gadā biedrība svinēja organizācijas pastāvēšanas desmitgadi. Taču zināms, ka 2000. gadā Siguldas pilsētas pensionāri oficiāli reģistrējuši sabiedrisko organizāciju "Siguldas pensionāru padome".

Sāpīgi par šo tēmu runāt Maigai Zekundei. Viņa bijusi to skaitā, kura 1992. gadā sāka darboties V. Meļķa organizētajā pensionāru apvienībā: "Iesākām reizē ar Siguldas pagasta pensionāriem, bet viņi šogad svinēja 20 gadu jubileju. Diemžēl dokumenti par pilsētas pensionāru darbu kopš 1992. gada nav saglabājušies, tāpēc braucu uz Latvijas pensionāru federāciju (LPF), kura uzrakstīja apliecinājumu par to, ka Siguldas pilsētas pensionāru padome darbojas kopš 1992. gada. Vai tas nav pietiekami svarīgs, vērā ņemams dokuments? Jumiķa kungam to iedevu jau 2010. gadā. Tā kā valdes sēdē viņš izteica viedokli, ka šogad biedrībai ir 18 gadi, iedevu federācijas apliecinājumu vēlreiz. Tajā pašā sapulcē uzstājās arī Ģirts Veģis, kurš teica – mums nevajag slavēšanu un dāvanas, tikai lai biedrība atzīst, ka darbs ir sākts 1992. gadā."

LPF izdotajā apliecinājumā teikts: ".. balstoties uz vairākiem vēsturiskiem dokumentiem, Latvijas Pensionāru federācija apliecina, ka Siguldas Pensionāru apvienība aktīvi darbojusies jau 1992. gadā." Alfons Jumiķis šo dokumentu uzskata par pārāk nekonkrētu, tāpēc to nevarot ņemt vērā, nosakot biedrības darbības sākuma laiku: "Es nevaru rakstīt to, kā nav. Nevaru rakstīt, ka darīja kaut kādu darbu no 1992. gada, jo es tur nepiedalījos, es tur nebiju. Kā es varu to apliecināt? Siguldas pensionāru padome reģistrēta 2000. gadā, tāpēc 2010. gadā svinēta desmitgade. To izlēma valde 13 cilvēku sastāvā. Ja nav nekādas skaidrības, tad svinēsim jubilejas, par pamatu ņemot gadu, kad padome apstiprināta."

Turpmākajā sarunā ar Jumiķa kungu tomēr nenonācām pie skaidrības, kāpēc biedrības valde negrib atzīt LPF izdoto apliecinājumu un neņem vērā arī to pensionāru liecības, kuri paši aktīvi darbojušies apvienībā 1992. gadā. Sarunas noslēgumā Alfons Jumiķis apliecināja, ka gala lēmums par biedrības vecumu valdē vēl nav pieņemts. Šis jautājums skatīts jau divas reizes un tiks pārrunāts vēl trešo. Jācer, ka pensionāri uzklausīs visus viedokļus un pieņems pamatotu lēmumu.