Kūlas dedzināšanas sezona šobrīd rit pilnā sparā. Jo siltāka un saulaināka diena, jo dedzinātāji aktīvāki, novērojuši Pierīgas VUGD komandieri.
Lai gan Olaines novadā šā gada pirmajā ceturksnī reģistrēts lielākais ugunsgrēku skaits Pierīgā, VUGD Olaines daļas komandieris Andrejs Kotovs saka, ka kopumā izsaukumu bijis mazāk nekā pērn. Aizvadītajā nedēļā tikai trīs. Taču, siltam laikam tuvojoties, dedzinātāji kļūst aktīvāki arī tur.
Savukārt Siguldas VUGD daļas vadītājs Vitālijs Belovs stāsta, ka Siguldas novadā šogad pirmais ugunsgrēks reģistrēts 23. martā, bet kopumā situācija arī nav dramatiska. "Ja salīdzina ar Rīgu un Olaini, pie mums ir mierīgi. Kopā ar Augšlīgatni reģistrēti 30 gadījumi." Vēl retāk nekā Siguldā deg Saulkrastu pusē.
Paši dedzinām, paši maksājam
Skaitļojot, cik izmaksā viens izbraukums uz izsaukumu, VUGD Baldones daļas komandieris N. Dārznieks rēķina ceļā iztērēto benzīnu, kas VUGD mašīnām ir 30 litru uz 100 kilometriem. Klāt jāskaita degvielas patēriņš, kamēr darbojas sūknis. "Tā ir nodokļu maksātāju nauda. Varbūt jāsāk ar to – jāstāsta cilvēkiem, ka viņi paši par savu muļķību maksā."
Komandieris stāsta, ka viņa pieredzē bijuši pietiekami daudz gadījumu, kad cilvēki, mēģinot apdzēst liesmas, kļūst par upuriem un smagi apdedzinās, tāpēc svarīgi izvērtēt situāciju, pirms pašam mesties dzēst uguni. "Mums ir spectērpi un liesmu dzēšanai piemēroti rīki. Esam profesionāli sagatavoti, tāpēc drošāk ir saukt pēc palīdzības, nevis mēģināt tikt galā paša spēkiem."
Vajadzības vai prieka pēc
Visvairāk par ugunsgrēkiem ziņojot nejauši garāmgājēji vai garāmbraucēji, retāk paši dedzinātāji. "Laukos cilvēki tādi vienkāršāki. Paskatās pa televizoru – ā, tur un tur ir dedzis, bet īpaši nesatraucas, jo tā lieta ir ierasta. Bet rīdzinieks brauc gar ceļmalu, kur deg zāle, un tam pievērš lielāku uzmanību," uzskata komandieris.
To, vai dedzināšanas iemesls ir apzināta vēlēšanās likvidēt pērno zāli vai vienkārša padedzināšana muļķīgas iegribas pēc, varot noskaidrot, tikai ierodoties notikuma vietā, saka N. Dārznieks. "Jo tuvāk ceļam, jo lielāka iespējamība, ka dedzinātājs ir kāds garāmgājējs. Ja deg lauka vidū, tad, visticamāk, dedzināts ar nolūku."
Trīs minūšu jautājums
N. Dārznieks stāsta, ka glābšanas komandai izbraukt no daļas prasa trīs četras minūtes. "Mēs saņemam izsaukumu, reģistrējam adresi. Jāattaisa vārti, jāizbrauc mašīna, tad jāaizver vārti, jāieslēdz ēkā signalizācija – tas viss tomēr savu laiku prasa. Mašīnas vienmēr stāv gatavībā, nekavējoties doties uz izsaukumu, – nokomplektētas un pilnas ar ūdeni," stāsta komandieris.
Glābēju mašīnā ietilpst trīs tonnas ūdens – ar tādu ūdens daudzumu, pareizi un ekonomiski strādājot, pietiek ilgam laikam. "Tā precīzi nevar pateikt, cik lielu platību vai objektu dzēšanai pietiek. Tas nav mērāms lielums. Vienu un to pašu platību var nodzēst vienā minūtē, bet var nepietikt arī ar piecām. Kūlas dzēšanā visbiežāk mēs nekādus dzesējošos šķidrumus neizmantojam, jo ēkām un cilvēkiem nav apdraudējuma. Nereti dzēšam ar rokas rīkiem – ar pletnēm vienkārši ejam un klapējam zāli. Ir arī pārnēsājami ūdens toverīši, ar kuriem staigā un laista. Ne vienmēr kūlu nepieciešams dzēst, izmantojot lielās mašīnas šļūtenes."
Sezona līdz pat maija vidum
Salīdzinājumā ar situāciju pērn šogad Baldonē īsā periodā ir vairāk ugunsgrēku gadījumu un lielākās teritorijās. Pērn pirmais izsaukums bijis 7. martā un sezonā kopā deviņi kūlas ugunsgrēka gadījumi, bet šogad kopš 5. aprīļa, kad konstatēts pirmais gadījums Baldones pusē, bijuši jau seši izsaukumi.
Nekontrolēta uguns izplatība visbiežāk izceļoties lielās, klajās platībās un nereti stipra vēja apstākļos, ja dedzinātājs nav aprēķinājis, uz kuru pusi liesmas pūtīs. Protams, arī silts un sauss laiks ir labvēlīgi apstākļi uguns izplatībai. "Svarīgi arī, cik gara ir vecā kūla. Ir niedres, un ir vienkārši zāle. Niedrēs būs daudz lielākas liesmas un izplatības ātrums nekā mazā zālītē," paskaidro N. Dārznieks.
N. Dārznieks saka, ka pērnā zāle parasti turpina degt līdz pat maija vidum, tāpēc par šī gada dedzinātāju aktivitāti vēl nevarot spriest. "Kad pastiepjas jaunā zaļā zāle, kūlas dedzināšanas sezona beidzas. Līdz sezonas beigām parasti viss vai nu jau ir nodedzināts, vai sakopts – kā nu kuram."
Vairāk ugunsgrēku izceļoties pēcpusdienās. "Tad skolēni iet mājās, un intereses pēc kādam vienmēr gribas padedzināt," skaidro komandieris. Vaininiekus pieķert parasti neizdodas. "Kad ierodamies, tur jau vairs neviena nav. Atbrauc policija, apskatās, kuram pieder zemesgabals, – un viss," stāsta N. Dārznieks.