Projekta sākums – jau 2006. gadā
Trases direktors D. Dukurs norāda, ka nekādi lielie rekonstrukcijas darbi trasē nav bijuši kopš 1986. gada, kad tā uzcelta: "Lielākais darbs kopš uzbūvēšanas bija mākslīgā ledus starta estakāde. Tās bija aptuveni pusmiljonu latu lielas investīcijas 2009. gadā. Estakādi ļoti labā kvalitātē uzbūvēja vietējie celtnieki no "Siguldas būvmeistara". Tagad tā ir atzīta sporta būvē ne tikai Latvijā, šeit brauc trenēties sportisti no visas pasaules. Estakāde sevi jau ir atpelnījusi ar medaļām kopš Ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā. Visi mūsu sportisti, kas sasniedza augstus rezultātus arī nākamajā olimpiskajā ciklā, ir trenējušies tieši šeit."
Šovasar trasē notiek saules un nokrišņu aizsardzības sistēmas rekonstrukcija. Iepriekšējā bija novecojusi gan morāli, gan fiziski. "Projektu sākām rakstīt jau 2006. gadā, varbūt pat ātrāk, un iesniedzām valstij kā investīciju programmu. Konkursā uzvarēja kompānija "Merks", bet patiesie darba darītāji, ja runa ir par projekta izstrādi, bija pilnsabiedrība "Linia Besecke", celtnieki ir no Valmieras "SCO Centrs" un "Remus Elektro" no Rīgas. Pašlaik darbi rit ļoti raiti. Vēl jau jāņem vērā tas, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trase nav standarta būve. Te ir sava specifika, un strādniekiem parasti ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai trasi saprastu. Uz papīra ar zīmuļa līnijām tas viss gulstas ļoti viegli, bet tad, kad zīmējums jāpārnes dabā, uzstādot, piemēram, metāla konstrukcijas, visa vienkāršība pazūd. Lai sasniegtu labāko rezultātu, dažkārt darba gaitā ir jāmaina dažas nianses pašā projektā," teic D. Dukurs.
Viņš skaidro, ka pašlaik celtnieki veic trases apjumšanu: "Vecā sistēma, kad trase bija pārsegta ar simtreiz pārlāpītu buru audekla pārklāju, bija acīm redzami novecojusi. Vēl uzliksim Itālijā ražotas ruļļveida žalūzijas, kas pašlaik ir pasaulē labākās, tām līdzīgas ir Sočos. Turklāt trases ziemeļu puses nosegšanai mēs izmantosim materiālus, kādi citviet pasaulē līdz šim nav izmantoti."
D. Dukurs uzsver, ka trases jaunajam veidolam būs vairāki plusi: "Cerams, ka varēsim ietaupīt uz elektrības rēķiniem ar mākslīgā ledus sagatavošanu, jo trasē būs iespēja izveidot savu mikroklimatu – īpaši jau sezonas sākumā un beigās, kad gaisa temperatūras mēdz būt augtākas. Vieglāk būs tiem cilvēkiem, kuri sagatavo ledu treniņiem un sacensībām. Ieguvēji būs arī sportisti un treneri, jo virāžas būs atvērtākas un katra no tām brauciena laikā pārskatāma kopumā. Varbūt kādās divās taisnēs ātrāk būs jāieslēdz apgaismojums, jo jumts varētu sagādāt problēmas ar gaismu. Bet šajā ziņā mums vēl ir paredzēti pārbaudes darbi," stāsta trases direktors.
Ko mēs īsti vēlamies
Uz jautājumu, vai Siguldas trasē var braukt ar četrvietīgajām bobsleja kamanām, D. Dukuram ir atbilde: "Tie, kas grib, brauc. Mēs ļoti daudz ko varam panākt ar ledus profilu. Taču, ja runa ir par treniņiem, šim nolūkam trase pilotiem ir smaga un nevienam nav īstas vēlmes to darīt. Vieglāk atrast kādu iemeslu, lai nebūtu jābrauc. Taču vispirms mums pašiem jātiek skaidrībā, vai mēs gribam rīkot tāda mēroga sacensības un ko tās mums dod.
Katrā ziņā, rīkojot trīs Pasaules kausus skeletonā, esmu sapratis, ka, lai nodrošinātu augsta līmeņa sacensības, izdevumu ir vairāk nekā ienākumu. Turklāt Latvijā ir maz bobsleja ekipāžu, kas piedalās pasaules līmeņa sacensībās, un tās visas kopā pērn Siguldas trasē veica tikai 70 nobraucienus, kas ir ļoti maz. Kamaniņu braucējiem tie ir tūkstošos. Ja mums būtu piramīda, kuras apakšā ir kādi 20 jaunie piloti, četri junioru izlases piloti un, teiksim, trīs pasaules klases piloti, tad tam būtu jēga."
Vēl jau jāņem vērā tas, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trase nav standarta būve. Te ir sava specifika, un strādniekiem parasti ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai trasi saprastu.
