"Aizvadītajos 20 gados lieli atjaunošanas darbi [padomju karavīru] kapos nav veikti. Iztikām tikai ar pašu elementārāko uzturēšanu," saka Ķekavas novada Domes Sociālo lietu komitejas loceklis, deputāts Ivans Pihtovs ("Saskaņas centrs").
Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika teic: visu kapu uzkopšana novadā notiek regulāri, taču, lai likvidētu laika zoba saēsto, nepieciešami nopietni restaurācijas darbi – tostarp krievu karavīru kapos. Pateicoties Krievijas vēstniecības finansējumam, šovasar plānots nomainīt betonētās kapu apmales, uzlabot segumu, atjaunot piemiņas plāksnes, restaurēt uzrakstu gravējumus.
Zem zemes visi vienādi
Ķekavas "Trušeļu" kapos dus gan 1., gan 2. pasaules karā kritušie no dažādu valstu armijām, bet pavisam novadā ir 17 karavīru kapi. Kapsētu pārvaldniece Sarmīte Jirgensone atklāj, ka kapu uzkopšanā talkā nāk gan vietējie iedzīvotāji, gan simtlatnieki, gan probācijas dienests, kas organizē notiesāto piespiedu darbu izpildi.
Šopavasar "Trušeļos" uzkopšana pēc ziemas vēl nav veikta – kapsēta gaida Lielo talku 21. aprīlī, jo iedzīvotāji to pieteikuši kā talkas objektu. "Tāpēc šogad nolēmām, ka simtlatniekus un citus strādniekus ātrāk par talku šurp nesūtīsim," saka S. Varika.
I. Pihtovs cer, ka līdz rudenim restaurācija būs paveikta. "Vasarā darbiem jānotiek, bet zinām, ka konkursus ir populāri pārsūdzēt," saka S. Varika.
Kapsētu pārvaldniece S. Jirgensone vērtē, ka tādi atjaunošanas darbi, kādi paredzēti "Trušeļos", nepieciešami arī citviet Ķekavas pusē, piemēram, Mellupos un Katlakalnā. "Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tur, zem zemes, visi ir vienādi, tāpēc arī attieksmei pret visiem jābūt vienādai. Visi jākopj," nosaka Sarmīte Jirgensone.
Pieceļ apgāzušos pieminekļus
S. Jirgensone uzskata, ka Ķekavas novadā esošie karavīru kapi tiek kvalitatīvi uzturēti un ir labā stāvoklī. "Pēc manas pieredzes, arī Rīgā strādājot, karavīru kapi vienmēr tikuši kopti. Visi, arī tie, kas ir dziļi, dziļi mežā, pastāvīgi tiek kopti un netiek aizmirsti. Nesen, arī šopavasar, kapus apbraukājām – skatījāmies, kur kāds nokritis koks, tur sakopām. Tāpat reizi divās trijās nedēļās kapsētās iegriežamies. Ja kāds piemineklis apgāzies, pieceļam. Sakārtojam, kas kārtojams," stāsta S. Jirgensone.
S. Varika vērtē, ka Latvijā ir ļoti stabilas kapu kultūras tradīcijas: "Katrs kopj savu ģimenes kapu vietu – vienmēr nogrābts un nolikti svaigi ziedi. Ja radi dzīvo tālāk, vismaz reizi gadā cenšas atbraukt – uz kapusvētkiem, kas latviešiem kļuvuši par neizskaužamu tradīciju. Tāpat netiek aizmirsti arī karavīru kapi."
Regulāra uzmanība no Krievijas
Ķekavas novada teritorijā šis būs trešais gadījums, kad ar Krievijas vēstniecības atbalstu tiks veikti pamatīgi restaurācijas darbi. "Pirms pāris gadiem Ķekavas centrā pie tā saucamajiem "elektriķu kapiem" notika vandalisms – vairākas piemiņas plāksnes apgāza un salauza. Pēc tam [ar Krievijas vēstniecības finansējumu] plāksnes atjaunoja, apkārt kapiem uzlika kaltu metāla žogu. Otra vieta, kur tika veikti atjaunošanas darbi, bija karavīru kapos Daugmalē," stāsta S. Varika.
Krievijas vēstniecība teikusies turpmāk katru gadu piešķirt finansējumu kapu restaurācijas darbiem, tāpēc pastāv liela iespēja, ka tiks atjaunoti arī Mellupu karavīru kapi.
Ķekavas novada domes Sociālo lietu komitejas loceklis, deputāts Ivans Pihtovs, Izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis, deputāts Maksims Volkovičs, Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika un Kapsētas pārvaldniece Sarmīte Jirgensone "Trušeļu" kapos.