Eiropas Reģionālās attīstības fonda atvēlētais finansējums ir dāsns – 27 337 186 lati. Iespējams, tas ir vēl viens Latvijas fenomens, ka ļoti kūtri izmantojam reālu iespēju savest kārtībā dzīvojamo fondu ar mazākiem izdevumiem, apgūstot ES naudu. Šobrīd tikai 3% no visiem daudzdzīvokļu namiem ir renovēti – paaugstināta to energoefektivitāte un ilgmūžība.
No nerenovētajiem 97% katra otrā nama iedzīvotāji tērē līdz pat divas reizes vairāk siltumenerģijas apkurei, nekā tas noteikts ES normatīvos. Iespējams, pēc 2020. gada, kas ir robeža ES direktīvu par energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, šo namu dzīvokļu īpašniekiem nāksies maksāt sodu par normu neievērošanu.
Var gadīties, ka sarosīsies par vēlu
Protams, dažkārt ir objektīvi iemesli, kāpēc daudzdzīvokļu nami nevar pieteikties finansējumam, jo mājas stāvoklim jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Būtiskākais šķērslis tomēr bijusi dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās vienoties kopīgai sadarbībai ēku uzlabošanai.
Kā apgalvo vairāki namu apsaimniekotāji, tikai pērn viņu pacietīgais iedzīvotāju izglītošanas darbs beidzot nesis augļus un pagājušajā gadā par vairāk nekā 70 % palielinājies iesniegto namu renovācijas projektu pieteikumu skaits Latvijas Investīciju attīstības aģentūrai (LIAA), kas atbild par programmai piešķirto ES līdzekļu sadali.
Tomēr būs mājas, kas sarosīsies par vēlu. Starp apsaimniekotājiem klīst runas, ka LIAA pieteikumus finansējumam pieņemšot tikai līdz 1. jūnijam, jo viss programmas finansējums būs izsmelts. Siguldā ar ES līdzfinansējumu pašlaik ir renovētas tikai divas no vairāk nekā 100 daudzdzīvokļu mājām – Helmaņa ielā 1 un Krišjāņa Barona ielā 2. Vēl divas ēkas ir parakstījušas līgumus, kas ir garants dāsnā līdzfinansējuma iegūšanai – tās ir mājas Pulkveža Brieža ielā 78 un Leona Paegles ielā 7.
Kā pastāstīja Siguldas lielākā daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja "SIA "CDzP" pārstāvis Ingmārs Inbergs, pašlaik notiekot dokumentu sagatavošana, lai līdz 1. jūnijam LIAA iesniegtu projektus vēl par septiņu namu renovāciju, apsaimniekošanas uzņēmums un māju dzīvokļu īpašnieki cer paspēt "ielēkt aizejošā vilciena pēdējā vagonā".
"Neesam apsaimniekotāji, esam biznesmeņi"
Ko darīt namiem, kas neatbilst kritērijiem ES līdzfinansējuma saņemšanai? RAA vērsa uzmanību notikumiem, kas kopš gada sākuma risinās saistībā ar trīs Siguldas daudzdzīvokļu namiem – Strēlnieku ielā 7, Kaijas ielā 6 un Pulkveža Brieža ielā 10. Šīs 103. sērijas mājas celtas 70. gadu beigās un prasīties prasās pēc kārtīgas renovācijas. Tomēr tām nav iespēju iegūt ES līdzfinansējumu, un pat ne bankas kredītu darbu veikšanai.
Iemesls – samilzušie dzīvokļu īpašnieku parādi komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Jau pagājušajā gadā pie šo māju iedzīvotājiem ar īpašu piedāvājumu vērsās uzņēmums "Sun Energy Baltic" (tagad "RENESCO"), piedāvājums atkārtoti izskanēja šī gada sākumā. Piedāvājuma būtība – firma investē 50% pašu kapitāla un caur LIAA iegūtu 50% ES finansējuma daudzdzīvokļu namu renovācijā, atgūstot savu ieguldījumu no renovācijas rezultātā panāktā siltumenerģijas ietaupījuma. Līgums jāslēdz uz 20 gadiem, kuros iedzīvotāji maksā par apkuri tikpat vai tikai nedaudz mazāk nekā pirms nama renovācijas, bet maksājumu un patieso siltumapgādes rēķinu starpība ir firmas peļņa, no kuras tiek nosegti ieguldījumi renovācijā.
Pēc vairāku mēnešu apdomas laika namu iedzīvotāji atteicās slēgt līgumu ar SIA "RENESCO". Strēlnieku ielas 7 mājas vecākā Zina Kuzmina pastāstīja, ka viņa konsultējusies citā namu apsaimniekošanas firmā, kura aprēķinājusi, ka nama renovācijai nepieciešami 120–130 tūkstoši latu. Bet, noslēdzot līgumu ar SIA "RENESCO", nama iedzīvotāji 20 gadu laikā tai samaksātu vairāk nekā 370 000 latu. Starpība aprēķinātajos firmas ieņēmumos un izdevumos ir tik liela, ka iedzīvotāji apšauba SIA "RENESCO" godaprātu, uzskatot, ka tās piedāvājums nesniegs solītos ieguvumus un ir vienīgi peļņas projekts.
Z. Kuzmina: "LIAA dod naudu, lai cilvēkiem būtu vieglāk, mums šajā gadījumā vieglāk nekļūtu, siltuma tarifi nebūtu mazāki. Pirmajā tikšanās reizē firmas pārstāvis pats pateica – neesam apsaimniekotāji, esam biznesmeņi. Viņi grib pelnīt uz cilvēku rēķina."
Pie logiem parādās dūmeņi
Ingmārs Inbergs no savas puses skaidro, ka viņš centies pārliecināt iedzīvotājus pieņemt SIA RENESCO piedāvājumu, jo neredz citu iespēju iegūt finansējumu minēto namu renovācijai. I. Inbergs namu tehnisko stāvokli vērtē kā sliktu, remontdarbi nepieciešami drīz: "Divas dienas pirms pēdējās iedzīvotāju sapulces – 25. marta naktī – šajā kvartālā pārsprāga apkures sistēmas caurule. Tā kā tur nav slēgtās sistēmas, visā kvartālā bija jāatslēdz apkure, līdz, apstaigājot visus pagrabus, atradām avārijas vietu. Šajā apgaitā vizuāli redzēju, kādā stāvoklī ir māju tehniskie koridori – tie ir nožēlojami. Tāpēc, ja iedzīvotāji neko nedarīs, ar katru brīdi viņi maksās arvien vairāk, turklāt nākamajā gadā megavats vairs nemaksās 46 latus, cena noteikti būs virs 50 latiem. Parādnieku jūgs palielināsies. Es aizstāvēju "RENESCO" vien tāpēc, ka šīm mājām draud tas, ka nākamajā ziemā tām apkure netiks pieslēgta. Kaijas ielā 6 karstā ūdens nav jau tagad. Četriem dzīvokļiem dūmeņi jau ir pa logu ārā. Būs arī pārējiem, ja nekas nenotiks."
Zina Kuzmina atklāj, ka Strēlnieku ielas 7 iedzīvotāji nolēmuši dibināt biedrību. Tas saliedētu iedzīvotājus, būtu vieglāk cīnīties ar parādniekiem, kā arī izlemt mājas nākotnei būtiskus jautājumus. Viņa gan uzskata, ka parādnieku problēmu mājai radījuši paši komunālo pakalpojumu sniedzēji, kuri nedrīkstēja pieļaut lielu parādu uzkrāšanos, bet tagad par to cieš pārējie mājas iedzīvotāji. Z. Kuzmina cer, ka šovasar izdosies sakārtot mājas siltumapgādes sistēmu. Paralēli tikšot meklēta kāda cita iespēja piesaistīt naudu pilnai mājas renovācijai.
Zina Kuzmina
Ingmārs Inbergs