16.12.2013 11:14

Biedrība: Jūrmalnieki ir spiesti paciest trokšņotājus

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Jūrmalnieki ir spiesti paciest trokšņotājus un naktsmiera traucētājus domes vadības gadiem ilgā akluma dēļ, jo pašvaldība šo pretlikumīgo rīcību pielīdzina sīkajam huligānismam, nevis soda pārkāpējus atbilstoši likumam.

To norāda biedrības "Tautas balss" valdes loceklis Mārtiņš Visockis. Uzklausot pilsētnieku sūdzības, biedrība "Tautas balss" šā gada novembrī vērsusies ar ierosinājumu Jūrmalas domē (JD) sakārtot sabiedriskās kārtības noteikumus atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK), lai novērstu turpmākus iedzīvotāju tiesību neievērošanu.

Tikmēr nule no JD saņemtais situācijas skaidrojums rada priekšstatu par domes juridisko nekompetenci vai arī vēlmi izdabāt šaurai uzņēmēju grupai, uzskata biedrība.

"Kodekss paredz administratīvo atbildību gan uzņēmējiem, gan privātpersonām par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz noteiktajā diennakts stundā pieļauto akustiskā trokšņa līmeni. Likums paredz, ka klubiem, bāriem, restorāniem un citiem pārmērīgi skaļajiem komersantiem var piemērot naudas sodu no vairākiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu. Tādēļ nav skaidra domes vadības spītīgā vēlme pielīdzināt šos pārkāpumus sīkajam huligānismam, kas neatbilst pārkāpumu būtībai un neļauj sodīt reālos vainīgos," skaidro M. Visockis.

Biedrības vadītājs atgādina, ka atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksam ikvienas pašvaldības pienākums ir gan piemērot sodus pretlikumīgajiem trokšņotājiem un naktsmiera traucētājiem, gan atbilstoši spēkā esošajiem ministru kabineta noteikumiem nodrošināt mērījumus, lai konstatētu trokšņu robežlielumu pārkāpumus, vai arī deleģēt šo funkciju atbildīgai pašvaldības iestādei, kas visbiežāk ir pašvaldības policija.

"Arī šajā ziņā domes ierēdņi turpina atsaukties uz konkrētajai situācijai neatbilstošiem tiesību aktiem un novelt atbildību uz Veselības inspekcijas pleciem. Nav šaubu, ka pašvaldībai nevajag ierīkot un uzturēt sertificētas laboratorijas, taču tas noteikumos arī nav prasīts. Proti, laboratorija šo trokšņu mērījumu veic pēc pašvaldības vai pašvaldības policijas pieprasījuma. Turklāt, ja tiek konstatēti trokšņa līmeņa pārkāpumi un naktsmiera traucēšana, tad šos izdevumus apmaksā vainīgais komersants, nevis pašvaldība – tā pilsētas budžets pat necietīs," uzsvēra M. Visockis.

Pārmērīga trokšņošana un naktsmiera traucēšana ir problēma Jūrmalā jau vairākus gadus, bet pretēji Gata Trukšņa (ZZS) vairākkārtējiem un skaļajiem publiskajiem solījumiem tā joprojām neesot atrisināta. "Tautas balss" ar iniciatīvu sakārtot pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus vērsās arī pie Jūrmalas sabiedriskās padomes, kurā pārstāvētas visas lielākās Jūrmalas nevalstiskās organizācijas. Biedrība aicināja Jūrmalas sabiedrisko padomi mudināt domi iesaistīt tās pārstāvjus sabiedriskās kārtības noteikumu izskatīšanas procesā.

Līdzīga problēma ir arī citās pašvaldībās, tostarp Rīgā, kur jau vairākus gadus tiek meklēti risinājumi, kā ierobežot uzņēmēju trokšņošanu.