Tāpat neizpaliks virkne gadskārtējo norišu – gan ierastu, gan tādu, ko iecerēts attīstīt, domājot par partnerību Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.
Pēc novada Kultūras pārvaldes vadītājas Jolantas Borītes vārdiem, tas nozīmē ne tikai plānot sarīkojumu programmu, bet arī attīstīt pilsētvidi un padarīt Siguldu par starptautiski pazīstamu kultūrtūrisma centru. Pašvaldība to sākusi ar darbu austrumu kaimiņvalstī, reklamējot Siguldu Maskavā un Sanktpēterburgā, kā arī atrodot sadarbības partnerus Krievijas tūroperatoru vidū. Pirms gada sāktais darbs nesis augļus. Krievu tūristu skaits palielinājies. Pēc J. Borītes atzinuma, jau tagad aktuāls jautājums ir jaunas viesnīcas celtniecība, un 2014. gadā tā būs nepieciešama gan programmas norišu dalībniekiem (arī no Rīgas), gan tūristiem.
«2014. gadā Rīga nevarēs nodrošināt visu svētku dalībnieku izmitināšanu, daļa dzīvos 50 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu, tostarp pie mums. Notiek dzelzceļa stacijas rekonstrukcija. Blakus stacijai paredzēta vieta viesnīcai, šo zemi šogad iecerēts laist publiskā pārdošanā, un, ja viss ritēs, kā cerēts, līdz 2014. gadam viesnīcai jābūt gatavai.» Iecerēts arī rekonstruēt kultūras namu. «Notiek energoaudits, pēc tam jāizstrādā tehniskais projekts. Jāsakārto ēka, apkures sistēma un tehniskais aprīkojums.»
Domājot par 2014. gadu, Sigulda veido arī šā un nākamā gada kultūras un izklaides sarīkojumu programmu. «Ziemas festivāls ir viens no tiem, ko iniciējām, domājot par 2014. gadu, un programmai ik gadu «audzējam» kaut ko klāt. Nākamgad droši vien atjaunosim ziemas autoralliju, ja izdosies atrast piemērotu vietu, iespējams, būs arī kamanu suņu sacensības.»
Iecerēts, ka 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas viesiem Sigulda piedāvās arī Vasaras saulgriežu svinības, kas tradicionāli notiek Turaidas Jāņkalnā, «Dabas koncertzāli», kuras temats būs smilšakmens atsegumi Gaujas krastā un upes senatne, protams, Opermūzikas svētkus, festivālu «Kremerata Baltica».
«Domājot par iespējām piedāvāt vēl kaut ko inovatīvāku, neierastāku, pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā sākām sabiedrības līdzdalības platformu «Nature/Urban/Future», ar ko māksla ienāk pilsētvidē, ļauj visiem darboties līdzi, izkrāsojot kokus, ejot pārgājienā, fotografējot, baudot videomākslu, piedaloties laternu dekorēšanas konkursā.»
Pēdējie minētie darbi – izrotātas ielu laternas – visiem bija aplūkojami līdz janvāra beigām. Iespēju kopīgiem spēkiem pilsētvidi padarīt krāsaināku testē, izvērtējot citu valstu pieredzi. Šajās norisēs varētu tapt arī paliekoši pilsētvides objekti, piemēram, gaismas ķermeņi. Kā siguldieši un pilsētas viesi vislabāk varētu līdzdarboties pilsētvides izdaiļošanā – to plānots izmēģināt arī nākamajā decembrī un janvārī.
Sigulda ir atradusi interesantu vēsturisku saikni ar Ludvigu van Bēthovenu un iecerējusi turpināt pērnvasar sāktās «Brokastis» kopā ar Vīnes klasiķa mūziku – jūlijā ir svētdienas rītu būs iespēja stundu to baudīt pils dārzā.
Jaunas ieceres varētu dzimt Radošuma nedēļā martā, kad domāts izvērtēt daudzu pils kompleksa telpu izmantojumu. Sava vieta arī 2014. gada programmā būs rekonstruētajām pilsdrupām – Livonijas Ordeņa pilij –, kur šomēnes rit pēdējie iekārtošanas darbi un paredzēts, piemēram, gan izvietot viduslaiku ieroču ekspozīciju, gan atvēlēt vietu dažādām norisēm.