«Iespējams, autobusu reisu skaitu, kas kursē dienas vidū, nedaudz samazinās, bet pašlaik nepieļaujam pat domu, ka iedzīvotāji varētu ciest,» apgalvo Mārupes novada mērs Mārtiņš Bojārs («Vienotība«») un atklāj, ka neviena Pierīgas pašvaldība nepiekristu lēmumam, kas liegtu iedzīvotājiem pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
M. Bojārs pastāstīja, ka Rīgas Domes un piecu pašvaldību – Stopiņu, Ķekavas, Babītes, Garkalnes un Mārupes – priekšsēdētāju saruna noritējusi mierīgi un konstruktīvi. «Uzklausījām Rīgas Domes ziņojumu par situāciju, kāda ir radusies. Un pašvaldību vadītāji secināja, ka sabiedriskā transporta satiksmes organizēšanā ir jāpiedalās gan valstij, gan pašvaldībām,» viņš stāsta.
Tāpat vienojušies, ka nebūtu pieļaujams pašlaik samazināt šā gada dotācijas. Turpmāk plānots rūpīgi apzināt konkrēto maršrutu izmaksas un pasažieru plūsmu. Novadu priekšsēdētāji apņēmušies šo jautājumu ar valsti risināt augstākajā līmenī. Līdz 20. martam katra pašvaldība izvirzīs vienu pārstāvi dalībai darba grupā, lai lemtu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem. Tajā tiks iesaistīti arī pārstāvji no Autotransporta direkcijas un Satiksmes ministrijas, Plānošanas reģiona pārstāvis, kā arī no «Rīgas satiksmes».
Tomēr Mārupes mērs atzīst, ka apmēram stundu garā diskusija bijusi auglīga. «Veidojās dialogs ar Rīgu un Pierīgu. Līdz šim dialogs nebija attīstījies,» neslēpj mērs. «Mums turpmāk būs jārisina ne tikai sabiedriskā transporta, bet arī citi jautājumi, piemēram, plānošanas un teritorijas apgūšanas jautājumi.» Svarīgi, ka turpmāk diskusijā piedalīsies arī valsts pārstāvji.
Savukārt Ropažu novada izpilddirektors Juris Putniņš iespējamās izmaiņas sauc par klaju bezkaunību. «Šlesera laikā pieņēma likumu, ka pašvaldības nevar organizēt transportu 15 kilometrus aiz pilsētas robežām. Tika likvidēti visi vietējie maršrutu autobusi. Toreiz Rīga pati uzņēmās visu šo maršrutu nodrošināšanu, taču tagad taisās cilvēkus atstāt bez transporta!» sašutumu pauž novada priekšsēdētājs.
16. autobuss ir vienīgais sabiedriskais transports, kas kursē uz Mucenieku pagastu. Tomēr J. Putniņš atzīst, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai risinātu šo problēmu. «Tad jau mums drīz viss būs – sociālais jāfinansē, autobusi jāfinansē. Vajadzētu saprast, ka pašvaldību budžeti nepalielinās.»
Viņš stāsta, ka arī pēc dzelzceļa līnijas Rīga–Ērgļi likvidēšanas rūpes par dzelzceļa ēkām uzgrūstas pašvaldībai, jo tajās dzīvo cilvēki: «Atstāt Mucenieku iedzīvotājus, kuri atraduši darbu Rīgā, bez transporta būtu necilvēcīgi.»
Savukārt «Rīgas satiksmes» direktors Leons Bemhens sarunu laikā uzsvēra, ka ne uzņēmums, ne pašvaldība, plānojot 2012. gada budžetus, nav tikuši informēti par iespēju, ka šīs dotācijas varētu tikt samazinātas, un arī tagad oficiāls paziņojums nav saņemts. «Rīgas satiksmei» dotācija vēl nav pārskaitīta, taču uzņēmums rēķinājies, ka tā tiks saglabāta iepriekšējo gadu līmenī.